Laiks nav Putina sabiedrotais: Kremļa tirāns sēž uz paša radītas bumbas ar laika degli 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins sēž uz paša radītas, tikšķošas finanšu bumbas ar laika degli, raksta izdevums “Financial Times”,
Viņa pašapmierinātība balstās uz pārliecību, ka karu iespējams finansēt, neradot finansiālu nestabilitāti un ievērojamus materiālos zaudējumus. Taču šī ilūzija pamazām sāk izgaist.
Krievijas valdošās elites augstākās amatpersonas jau publiski izrāda bažas par situāciju.
Analītiķis un bijušais baņķieris Kreigs Kenedijs savā ziņojumā norāda uz ievērojamu Krievijas uzņēmumu korporatīvo parādu pieaugumu. Kopš 2022. gada šis parāds pieaudzis par 71% un pārspēj gan mājsaimniecību, gan valdības aizņēmumus.
Putins ir pilnībā pārņēmis kontroli pār Krievijas banku sistēmu, liekot bankām izsniegt kredītus atsevišķiem uzņēmumiem par īpaši izdevīgiem nosacījumiem. Tas ir radījis milzīgu kredītu plūsmu ar zemākām procentu likmēm nekā tirgū pieejams. Šie kredīti tiek piešķirti tikai noteiktām ekonomiskajām struktūrām.
Būtībā Krievija nodarbojas ar masveida naudas drukāšanu, kas notiek “ārpakalpojumu režīmā”, lai tā neparādītos valsts bilancē.
Kenedijs lēš, ka šī summa 2023. gadā sasniedza aptuveni 20% no Krievijas iekšzemes kopprodukta. Tas ir salīdzināms ar kopējiem izdevumiem karam pret Ukrainu.
Kremļa rīcība liecina, ka tas cenšas izvairītie no divām situācijām – vājas valsts finanšu sistēmas un nekontrolētas inflācijas.
Neskatoties uz pieaugošajiem kara izdevumiem, valdība cenšas izvairīties no liela budžeta deficīta. Centrālā banka var brīvi paaugstināt procentu likmi, kas jau ir sasniegusi 21%. Tas nav pietiekami, lai samazinātu inflāciju, bet pietiekami, lai nepieļautu cenu kāpumu.
Tomēr Krievijā pamazām sāk veidoties kredītkrīze, jo daudzi aizdevumi kļūst neatmaksājami.
Īsumā – laiks nav Putina sabiedrotais. Viņš sēž uz bumbas ar laika degli, un Ukrainas sabiedrotie var šo situāciju vēl vairāk sarežģīt, pilnībā atņemot piekļuvi ārējiem aktīviem.
Rietumvalstis ir bloķējušas Maskavas piekļuvi aptuveni 300 miljardiem dolāru lieliem rezervju līdzekļiem, ierobežojušas Krievijas naftas tirdzniecību un apgrūtinājušas daudzu preču importu. Tas liedz Krievijai izmantot ārējos ienākumus, lai segtu iekšzemes resursu deficītu.
Sankciju pastiprināšana un Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai kā pirmo reparāciju maksājumu vēl vairāk saasinātu situāciju. Tas būtiski ierobežotu Krievijas spēju turpināt karu un uzturēt valsts ekonomiku.
