Putins “sekmīgi palaidis mājokļu “burbuli”” Krievijā – vietējie eksperti ir šausmās, cenas trīskāršojušās 57
Agrāk Krievijā bija grūti kādu pierunāt ņemt hipotekāro kredītu. Desmitiem gadu ilga padomju propaganda, kas nosodīja kredītus kā nepanesamu nastu, darbojās joprojām stabili. Pat pēc komunisma krišanas krievi hipotekāro kredītu joprojām sauca par “parādu verdzību”. Tomēr dažu pēdējo gadu laikā to Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri tos ņem, ir būtiski pieaudzis, pateicoties dāsnai valsts subsīdiju programmai jaunu ēku pircējiem, raksta The Economist.
“Tomēr Vladimirs Putins, iespējams, ir dabūjis vairāk, nekā paredzējis.
Nevaldāmā valdības subsīdija ir veicinājusi nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanu, liekot mājokļu cenām strauji pieaugt,” teikts rakstā.
2020.gadā, kad Krieviju pārņēma Covid-19, amatpersonas palielināja pabalstus tiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu jaunbūvēs, tā cenšoties atbalstīt ekonomiku. Sākotnēji bankas kā daļu no hipotēkas piedāvāja preferenciālo likmi aptuveni 6% apmērā, kas ir aptuveni par 2 procentpunktiem zem tirgus likmes.
Valsts kompensēja starpību. Līdzīgas atlaides vēlāk tika piedāvātas cilvēkiem, kas pārceļas uz Arktiku, Sibīriju un Ukrainas okupētajām teritorijām.
Līdz pērn Krievijas bankas izsniedza hipotekāros kredītus 88 miljardu ASV dolāru jeb 4% apmērā no IKP, kas ir ievērojami vairāk nekā 2020.gadā.
“Tas liecina, ka krieviem trūkst investīciju iespēju: sankcijas rada spiedienu uz akciju tirgu, un valūtas kontrole apgrūtina naudas pārvietošanu uz ārzemēm. Savu lomu spēlēja arī inflācija, kas strauji pieauga jau 2023. gada vidū – Krievijas Centrālā banka sāka paaugstināt procentu likmes, shēmas pievilcība pieauga. Jūnijā starpība starp valsts likmi un hipotekāro kredītu tirgus likmi sasniedza vairāk nekā 10 procentus,” raksta izdevums.
Rezultātā Kremlis maksā pamatīgu rēķinu par savu iedzīvotāju mitekļiem. Finanšu ministrija šai shēmai jau iztērējusi gandrīz pustriljonu rubļu. Izmaksas drīzumā varētu pieaugt, jo tiek sagaidīts, ka Centrālā banka 26. jūlijā paaugstinās likmes līdz 18%. Subsidēto kredītu bums izraisīja arī “burbuli mājokļu tirgū”. Pērn izbūvēti 110 miljoni kvadrātmetru mājokļu. Maskavas Pilsētekonomikas institūts aprēķināja, ka
lielākajās pilsētās no 2020. līdz 2023. gadam cenas par mājokli pieauga par 172%.
Pēc žurnālistu domām, CBR vadītāja Elvīra Nabiuļina ir nobijusies. Viņa vaino valdības subsīdijas mājokļu tirgus “pārkarsēšanā”. Viņa norāda uz “proinflācijas riska” draudiem, ja Kremlis nevarēs šo ierobežot. Decembrī Kremlis sāka to darīt un paaugstināja aizdevumam nepieciešamo minimālo depozītu no 20% uz 30%. Šī mēneša sākumā tika pārtraukta populārākā shēma, kas darbojās jaunbūvju pircējiem. Analītiķi tagad prognozē, ka no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits gada otrajā pusē varētu samazināties par aptuveni 50%.
Tajā pašā laikā no tā cietīs Krievijas būvniecības nozare un bankas. Pagaidām šķiet, ka mājokļu tirgus spēs izvairīties no sabrukuma. Vasils Astrovs no Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta saka, ka “palēnināšanās un, iespējams, stagnācija” ir vairāk iespējama nekā ievērojams cenu kritums. Karstā Krievijas
kara ekonomika, kurai šogad ir bijis straujš algu kāpums, var izrādīties spējīga noturēt stabilu nekustamo īpašumu tirgu pat augstāku likmju un samazināta valdības atbalsta apstākļos.
