Vladimirs Putins. Foto – AFP/LETA

Putins sava reitinga celšanai atkal var domāt par “mazu uzvaru nesošu karu”. Politologs brīdina Baltijas valstis 43

Pašreizējā situācija Krievijā daudzējādā ziņā atgādina 2013.gadu, un prezidents Vladimirs Putins sava reitinga celšanai atkal var domāt par “mazu uzvaru nesošu karu”, žurnālā “Politico Magazine” publicētā komentārā izteicies sociologs, politikas zinātnieks un Amerikas Uzņēmējdarbības institūta profesors Leons Ārons.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas
Šajā nolūkā Putins varot noorganizēt hibrīdoperāciju Baltijas valstīs, kur dzīvo daudz etnisko krievu, spriedis Ārons.

“Mēs sliecamies atkārtot to, kas darbojies. Politologi to sauc par “atkarības ceļu”,” raksta profesors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņaprāt, nonākot situācijā, kas politiskajā un ekonomiskajā ziņā, iespējams, ir pat spiedīgāka nekā 2012. un 2013.gadā, un izplēnot tā dēvētajam “Krimas konsensam”, Putins var ķerties pie tā paša, kas tam labi paveicies pagātnē – pie īsa uzvaru nesoša kara, brīdina Ārons.

Viņš atgādina, ka visaugstāko reitingu – 88% – Putins sasniedza 2008.gada septembrī pēc piecas dienas ilgā kara ar Gruziju.

Starp faktoriem, kas Kremļa saimnieku var pamudināt uz tādu rīcību, politologs min Putina vēmi kļūt par “prezidentu uz mūžu”, kamēr Krievija piedzīvo ekonomisko stagnāciju, pandēmiju un masu protestus, kas sekoja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanai.

Pēc Ārona domām, Putins var izšķirties par uzbrukumu kādai no kaimiņvalstīm.

Viņš norāda, ka pie Gruzijas, Moldovas un Ukrainas robežām jau tagad ir izvietots Krievijas karaspēks, ka Baltkrievija jau tā “formāli ir savienotā valsts” un ka Kazahijā dzīvo 3,5 miljoni krievu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Krievijas kaimiņvalstī, izņemot Ukrainu. Turklāt Kazahstānā etniskie krievi ir koncentrēti pierobežas rajonos ar Krieviju.

Taču šīs valstis, pēc Ārona domām, gluži neatbilstot “Putina ambīcijām”.

Tā vietā Krievija varētu īstenot Krimas okupācijai līdzīgu hibrīdoperāciju kādā no Baltijas valstīm.

Visticamākie mērķi, pēc Ārona domām, esot Igaunijas Austrumviru apriņķis, kur 74% iedzīvotāju ir etniskie krievi, un apriņķa lielākā pilsēta Narva, kur etnisko krievu īpatsvars ir 83%, vai arī Latgale, kur etnisko krievu īpatsvars ir 36%, un Daugavpils, kur etniskie krievi ir 48% no iedzīvotājiem.

Profesors norāda, ka saskaņā ar ASV ģenerāļa Džona Nikolsona aplēsēm NATO vajadzīgas 90 dienas, lai izvērstu pārsviestu savus spēkus uz Baltijas valstīm, kamēr operācija Krimā prasījusi Krievijai tikai aptuveni trīs nedēļas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.