Putins sava reitinga celšanai atkal var domāt par “mazu uzvaru nesošu karu”. Politologs brīdina Baltijas valstis 43
Pašreizējā situācija Krievijā daudzējādā ziņā atgādina 2013.gadu, un prezidents Vladimirs Putins sava reitinga celšanai atkal var domāt par “mazu uzvaru nesošu karu”, žurnālā “Politico Magazine” publicētā komentārā izteicies sociologs, politikas zinātnieks un Amerikas Uzņēmējdarbības institūta profesors Leons Ārons.
“Mēs sliecamies atkārtot to, kas darbojies. Politologi to sauc par “atkarības ceļu”,” raksta profesors.
Viņaprāt, nonākot situācijā, kas politiskajā un ekonomiskajā ziņā, iespējams, ir pat spiedīgāka nekā 2012. un 2013.gadā, un izplēnot tā dēvētajam “Krimas konsensam”, Putins var ķerties pie tā paša, kas tam labi paveicies pagātnē – pie īsa uzvaru nesoša kara, brīdina Ārons.
Starp faktoriem, kas Kremļa saimnieku var pamudināt uz tādu rīcību, politologs min Putina vēmi kļūt par “prezidentu uz mūžu”, kamēr Krievija piedzīvo ekonomisko stagnāciju, pandēmiju un masu protestus, kas sekoja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanai.
Pēc Ārona domām, Putins var izšķirties par uzbrukumu kādai no kaimiņvalstīm.
Viņš norāda, ka pie Gruzijas, Moldovas un Ukrainas robežām jau tagad ir izvietots Krievijas karaspēks, ka Baltkrievija jau tā “formāli ir savienotā valsts” un ka Kazahijā dzīvo 3,5 miljoni krievu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Krievijas kaimiņvalstī, izņemot Ukrainu. Turklāt Kazahstānā etniskie krievi ir koncentrēti pierobežas rajonos ar Krieviju.
Taču šīs valstis, pēc Ārona domām, gluži neatbilstot “Putina ambīcijām”.
Visticamākie mērķi, pēc Ārona domām, esot Igaunijas Austrumviru apriņķis, kur 74% iedzīvotāju ir etniskie krievi, un apriņķa lielākā pilsēta Narva, kur etnisko krievu īpatsvars ir 83%, vai arī Latgale, kur etnisko krievu īpatsvars ir 36%, un Daugavpils, kur etniskie krievi ir 48% no iedzīvotājiem.
Profesors norāda, ka saskaņā ar ASV ģenerāļa Džona Nikolsona aplēsēm NATO vajadzīgas 90 dienas, lai izvērstu pārsviestu savus spēkus uz Baltijas valstīm, kamēr operācija Krimā prasījusi Krievijai tikai aptuveni trīs nedēļas.