Putins rausta Trampu kā marioneti? Kremļa līderis vilcina pamieru un diktē savus noteikumus 6
Prezidents Donalds Tramps reti palaiž garām iespēju lielīties par savām “lieliskajām attiecībām” ar Vladimiru Putinu, raksta CNN.
Skeptiskā pasaule drīz uzzinās, vai šī it kā “saskaņotā domāšana” patiesībā nozīmē kaut ko pavisam citu. Krievijas prezidents, kurš uzsācis neprovocētu un brutālu iebrukumu Ukrainā, ceturtdien atbildēja ASV piedāvātajam tūlītējam pamieram, kuru Vašingtona piespieda pieņemt Kijivai. Taču Maskava rīkojās savā ierastajā manierē – Putins nāca klajā ar veselu virkni neskaidru nosacījumu un jaunu prasību, kas Ukrainai būtu nepieņemamas. Tomēr tās, iespējams, bija izstrādātas, lai vilinātu Trampu – prezidentu, kurš izmisīgi vēlas panākt mieru.
Putins nenoraidīja Trampa iniciatīvu. Viņš to nosauca par “lielisku un pareizu” un sacīja, ka to atbalsta “principā”. Viņš uzmanījās, lai nesabojātu attiecības ar ASV prezidentu, kurš jau ir piedāvājis virkni piekāpšanos Krievijai vēl pirms oficiālo miera sarunu sākuma – tostarp sapratni, ka Ukrainai nekad nebūs ceļa uz NATO dalību.
Tomēr Putina iebildumi un aicinājums uz tālākām diskusijām, tostarp ar pašu Trampu, šķiet, bija mēģinājums iegūt laiku, kamēr viņa karaspēks atrodas uz robežas, lai pilnībā izspiestu Ukrainas spēkus no Kurskas reģiona Krievijā – viena no retajām Kijivas sarunu kārtīm turpmākajās miera sarunās.
Putins arī izvirzīja jautājumus par pamiera uzraudzību un par to, vai Ukrainai tiks ļauts bruņoties pārtraukuma laikā – liekot noprast, ka viņš jau tagad cenšas ietekmēt iespējamo vienošanos tā, lai nodrošinātu Krievijas dominanci. Viņš atsaucās uz nepieciešamību “risināt kara saknes cēloņus” – kas ir kodēts vēstījums Krievijas prasībām, tostarp par demokrātiskas valdības pastāvēšanu Kijivā. Tāpat tas ietver Maskavas apgalvojumus par NATO paplašināšanās radītajiem draudiem un vēlmi redzēt alianses spēku izvešanu no bijušajām padomju satelītvalstīm, piemēram, Polijas un Rumānijas.
Krievijas reakcija ir klasiskā Kremļa diplomātijas taktika – ievilkt sarunu partnerus nogurdinošās pārrunās, kas rada kavēšanos un papildu nosacījumus, vienlaikus ļaujot Maskavai turpināt sasniegt savus stratēģiskos mērķus.
“Es domāju, ka mums ir ļoti labas izredzes panākt vienošanos. Mēs vēlamies to noslēgt pēc iespējas ātrāk,” Tramps ceturtdien optimistiski paziņoja Ovālas zāles preses konferencē – taču viņa vārdi asi kontrastēja ar realitāti.
Donalds Tramps cenšas pasniegt Putina reakciju labākajā gaismā, sakot, ka Krievijas līdera paziņojums bijis “ļoti daudzsološs, bet nepilnīgs.” Viņš piebilda: “Tagad mēs redzēsim, vai Krievija patiešām ir gatava vienoties. Ja ne, tas būs ļoti nepatīkams brīdis visai pasaulei.”
Trampa optimisms ir saprotams – viņš cenšas radīt impulsu savam jaunajam diplomātiskajam projektam. Tomēr viņa vēlme ignorēt jauno Putina uzstādīto nosacījumu kopumu krasi kontrastē ar viņa iepriekšējo sašutumu, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ovālā kabinetā skaidroja, kāpēc nevar uzticēties Krievijas solījumiem bez reāliem drošības garantijām.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds CNN izteicās skarbi: “Esmu pesimistisks un skeptisks par Krievijas nodomiem un patieso vēlmi panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.” Viņš norādīja, ka Krievija atkal izmanto savas ierastās “salami” taktikas – pakāpeniski sadalot savus stratēģiskos mērķus un īstenojot tos soli pa solim.
Vai Trampa mēģinājums noslēgt vēsturisku darījumu tiks izmantots Krievijas labā, vai arī viņam izdosies piespiest Putinu uz reālu vienošanos? Pasaule vēro.
Trampa administrācija apgalvo, ka tikai viņam ir reāla iespēja izbeigt karu. Bet, lai gan Džo Baidens apbruņoja Ukrainu un palīdzēja aizsargāt tās neatkarību, viņš nekad nemēģināja risināt sarunas ar Putinu. Tramps, savukārt, piespieda Zelenski pieņemt pamiera nosacījumus, vienlaikus izrādot draudzīgumu Kremļa saimniekam.
Tomēr Putins, tā vietā, lai pieņemtu Trampa piedāvājumu, ceturtdienā nāca klajā ar jaunām prasībām, kas ir nepieņemamas Ukrainai. Putina reakcija liecina, ka Krievija vēl nav gatava izbeigt karadarbību.
Šobrīd ir skaidrs, ka Tramps vēlas izmantot Ukrainu kā tramplīnu uz ciešākām attiecībām ar Krieviju – viņš pat izteicies par Maskavas atgriešanos G7 klubā un atbalstījis ideju par lielāku ASV un Krievijas sadarbību.
Jautājums ir – vai Tramps ved sarunas ar Putinu, vai arī Putins vada Trampu?
