Putins piešķir pabalstus Baltijā dzīvojošajiem kara veterāniem – Krievijas pilsoņiem 4
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. aprīlī parakstījis rīkojumu saskaņā ar kuru, “Lielā Tēvijas kara”, kā Krievijā sauc Otrā pasaules kara posmu, kurā PSRS karoja ar Vāciju, veterāniem – Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Baltijas valstīs, ik gadu saistībā ar Uzvaras dienu, tas ir 9. maiju, tiks izmaksāti 10 tūkstoši rubļu (aptuveni 139 eiro), vēsta Krievijas masu informācijas līdzekļi.
Krievijas valsts normatīvo aktu oficiālajā vietnē “pravo.gov.ru” izliktajā dokumentā teikts: “Paužot dziļu cieņu 1941. – 1945. gada Lielā Tēvijas kara veterāniem, nolemju: Noteikt, ka sākot ar 2019. gadu Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritorijās pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas ir Lielā Tēvijas kara invalīdi un Lielā Tēvijas kara dalībnieki (…) saskaņā ar 1995. gada 12. janvāra Federālo likumu “Par veterāniem”, ik gadu īstenojama naudas izmaksa 10 tūkstošu rubļu apmērā. Nosauktā izmaksa pieskaņota Uzvaras dienai.”
Pabalstus to pašu 10 tūkstošu rubļu lielumā saistībā ar 9. maiju Baltijas valstīs dzīvojušie PSRS spēka struktūru veterāni saņēma arī iepriekšējos gados, taču tad katru gadu izmaksas notika, pieņemot atsevišķu lēmumu. Tagad tāds vairs nebūs nepieciešams.
Krievijas 1995. gada likums “Par veterāniem” nosaka, ka pie veterāniem pieskaitāmi ne tikai armijas rindās frontē karojušie, bet arī “izlūkdienesta līdzstrādnieki, pretizlūki, kas Lielā Tēvijas kara periodā pildīja īpašus uzdevumus kara daļās, kuras ietilpa aktīvās armijas rindās, ienaidnieka aizmugurē vai citu valstu teritorijās”.
Tāpat saskaņā ar šo likumu veterāni skaitās tie no armijas atvaļinātie un armijas rindās esošie, PSRS iekšlietu un valsts drošības orgānu darbinieki, tā sauktajos “istrebiķeļu” jeb iznīcinātāju bataljonos dienējušie, kas, citējot likumu, “piedalījās kaujas operācijās likvidējot nacionālistisko pagrīdi Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijās laikā no 1944. gada 1. janvāra līdz 1951. gadam”.
Citiem vārdiem sakot, pabalstus saņems arī personas, kas pēckara gados okupētās Baltijas valstu teritorijās apkaroja nacionālos partizānus un īstenoja represijas.
Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka Baltijas valstīs kopumā dzīvo nepilni 5000 Lielā Tēvijas kara veterānu – Krievijas pilsoņu. No tiem Latvijā ap 2000.
Mērķis ir ideoloģisks un impērisks
Ritvars Jansons, vēsturnieks, Saeimas deputāts no NA: Protams, ņemot vērā jūtas, kas saistās ar Otro pasaules karu, šī lēmuma politiskā un ideoloģiskā nozīme ir izplatīt Krievijas impērisma idejas arī citās valstīs. Ja runa būtu tikai par vēlmi sniegt sociālo palīdzību tiem, kas karojuši PSRS pusē, tad šāda palīdzība būtu regulāra. Taču, ja tā saistās tikai ar īpašu, ideoloģizētu datumu, kas Baltijas valstīm nozīmē nevis “uzvaru”, bet otrreizējo padomju okupāciju, tad es tur redzu tikai tīri ideoloģiskus un impēriskus mērķus. Kas attiecas uz tiem, kuri tagad skaitās “Lielā tēvijas kara veterāni”, jo pēc kara Latvijā apkaroja nacionālos partizānus, tad 80. gadu beigās agrākie iznīcinātāju bataljonu kaujinieki viens pēc otra rakstīja iesniegumus Latvijas PSR VDK, lūdzot viņiem piešķirt Lielā tēvijas kara dalībnieka statusu. Loģiski, tas viņiem deva piemaksas pie pensijas. Toreiz skaitīja, cik dienas “streboks” cīnījies pret “bandītiem”, un to pielika pie darba stāža.
