Putins piedraud ar karu NATO! Baltais nams nopietni uztver diktatora pausto un, visticamāk, neatļaus Ukrainai veikt triecienus mērķiem Krievijas iekšienē 239
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir brīdinājis NATO alianses līderus, ka lēmums atcelt ierobežojumus Ukrainai izmantot Rietumu raķetes, lai uzbruktu dziļi viņa valsts iekšienē, tiks uzskatīts par kara aktu, raksta “CNN“.
“Tas nozīmēs, ka NATO valstis – ASV un Eiropas valstis – ir karā ar Krieviju. Un, ja tā notiks, tad, ņemot vērā konflikta būtības maiņu, mēs pieņemsim atbilstošus lēmumus, reaģējot uz draudiem, kas mums tiks radīti,” ceturtdien žurnālistiem sacīja Putins.
Putina komentāri izskanēja laikā, kad ASV un NATO sabiedrotie partneri, šķiet, ir arvien atvērtāki iespējai atļaut Ukrainas spēkiem izmantot Rietumu piegādātās tālās darbības rādiusa ieroču sistēmas, lai uzbruktu Krievijas militārajiem mērķiem, uz ko Kijiva ir atklāti uzstājusi, karam turpinoties jau otro gadu.
Nesenās vizītes laikā Kijivā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteica līdz šim spēcīgāko mājienu, ka Baltais nams apsver ierobežojumu atcelšanu saskaņā ar plašākām stratēģiskām pārmaiņām starp NATO partneriem.
“Jau no pirmās dienas, kā jūs dzirdējāt mani sakām, mēs esam pielāgojušies un pielāgojušies, mainoties vajadzībām, mainoties kaujas laukam, un es nešaubos, ka mēs turpināsim to darīt, kamēr šī situācija attīstīsies,” sacīja Blinkens, runājot kopā ar Ukrainas ārlietu ministru un Lielbritānijas ārlietu ministru.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stērmers piektdien ieradās Vašingtonā uz sarunām ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurās, domājams, galvenā uzmanība tiks pievērsta Rietumu ieroču izmantošanai pret mērķiem Krievijā.
Lai gan ASV ir koriģējušas savu politiku, lai atļautu ierobežotus pārrobežu triecienus Krievijā, izmantojot ASV nodrošinātos ieročus, ASV prezidents Džo Baidens vēl nav apstiprinājis ilgāka darbības rādiusa sistēmu izmantošanu. ASV amatpersonas iepriekš pauda bažas, ka, atļaujot Ukrainai veikt triecienus dziļi Krievijas iekšienē, varētu saasināties konflikts.
Pirms šīm diskusijām Krievijas drošības dienests FSB atsauca sešu Lielbritānijas diplomātu akreditāciju Maskavā un apsūdzēja viņus spiegošanā, nesniedzot pierādījumus. Lielbritānija vēlāk paziņoja, ka izraidīšana notika pagājušajā mēnesī, un apsūdzības nosauca par “pilnīgi nepamatotām”.
Baidens savā valstī saskaras ar spiedienu no likumdevējiem abās pusēs, lai atvieglotu ierobežojumus, jo Ukraina cenšas nostiprināt panākumus kaujas laukā un riskē, ka Krievijas spēki to var piespiest atkāpties.
Otrdien divpartiju Kongresa Ukrainas frakcija aicināja Baidenu atļaut Ukrainai ar tāla darbības rādiusa ieročiem uzbrukt mērķiem Krievijas iekšienē.
Šonedēļ pirms Blinkena brauciena uz Ukrainu prezidentam rakstīja arī grupa svarīgāko Pārstāvju palātas republikāņu, atkārtojot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumus atcelt ierobežojumus.
Taču Putins ceturtdien pauda šaubas par to, vai Kijiva spēs veikt tālās darbības rādiusa triecienus viena pati, sakot, ka “Ukrainas armija nespēj izmantot Rietumu piegādātās modernās augstas precizitātes tālās darbības rādiusa sistēmas” bez NATO palīdzības mērķēšanas jomā.
ASV bruņotie spēki jau sniedz Ukrainai izlūkdatus un jau iepriekš ir palīdzējuši veikt mērķtiecīgu izlūkošanu, lai gan ne ar tādām tāla darbības rādiusa sistēmām, par kādām pašlaik tiek domāts.
Saskaņā ar Jaunās amerikāņu drošības centra (Center for a New American Security) vecākās pētnieces Dr. Stace Pettyjohn teikto, Ukrainas spēkiem var būt pieejami arī citi izlūkošanas resursi, tostarp komerciāli satelītattēli, atkarībā no mērķa.
Ceturtdien notikušajā preses konferencē Blinkens atkārtoti norādīja, ka, turpinot sniegt militāro palīdzību Ukrainai, ASV sniedz izlūkdatus Ukrainas spēkiem, taču atteicās atbildēt, vai ASV palielinās izlūkdatu apmaiņu.
Jautāts par bažām par eskalāciju, Blinkens trešdien sacīja, ka tās ir viens no faktoriem, bet “noteikti ne vienīgais, un tas ne vienmēr ir noteicošais faktors”.
Viņš arī apsūdzēja Krieviju eskalācijā, iegādājoties Irānas ballistiskās raķetes.
“Mēs tagad esam redzējuši šo Krievijas rīcību, iegādājoties ballistiskās raķetes no Irānas, kas vēl vairāk pastiprinās viņu agresiju Ukrainā, tāpēc, ja kāds veic eskalācijas darbības, tad, šķiet, tas ir Putina kungs un Krievija,” teica Blinkens.
Tikmēr “Reuters” raksta, ka Baltais nams “nopietni uztver Krievijas Federācijas draudus” un neatļaus Ukrainai veikt dziļus triecienus.
Nav vērts gaidīt izmaiņas ASV politikā šajā jautājumā, paziņojis Baltais nams.
ASV pagaidām nav mainījušas savu nostāju attiecībā uz dziļajiem triecieniem pret Krieviju. To piektdien žurnālistiem pavēstīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes spīkers Džons Kērbijs, raksta aģentūra “Reuters”.
ASV prezidentam Džo Baidenam šodien paredzēta tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru. Kirbijs iesaka negaidīt, ka pēc šīs tikšanās tiks paziņots par izmaiņām ASV politikā attiecībā uz raķešu izmantošanu Ukrainā.
“Mūsu viedoklis par to, ka Ukrainai būtu jādod iespēja veikt tālās darbības rādiusa triecienus Krievijas iekšienē nemainās. Es negaidītu, ka šajā jautājumā tiks sniegts kāds būtisks paziņojums,” uzsvēra Kērbijs.
Kērbijs arī sacīja, ka ASV nopietni uztver Krievijas prezidenta Vladimira Putina brīdinājumu, ka viņš uzskatīs Rietumus par tieši iesaistītiem konfliktā, ja Ukraina izšaus Rietumos ražotas tāla darbības rādiusa raķetes pret Krieviju. Tomēr Kērbijs arī atzīst, ka šī nav pirmā reize, kad Krievija izsaka šādu viedokli.
“Tā nav retorika, ko mēs iepriekš no viņa puses nebūtu dzirdējuši. Viņš acīmredzami ir pierādījis, ka ir spējīgs uz agresiju… Jā, mēs šos komentārus uztveram nopietni,” viņš sacīja.
