Putins patiesībā “uzpūtis” savu armiju. Medijs ilustrē okupācijas spēku savervēto portretu 150
Krievijas diktators Vladimirs Putins nolēmis palielināt Krievijas Federācijas bruņoto spēku apjomu, un tas var nopietni ietekmēt agresorvalsts ekonomiku. Kā ekspertus citē izdevums Business Insider, “papildu 180 000 cilvēku no darbaspēka nopietni ietekmēs pat Krievijas ekonomiku”.
Kā norāda Vīnes Starptautisko ekonomikas studiju institūta ekonomists Artjoms Kočevs, Krievijas darba tirgus cietīs mazāk, ja iesaukšana armijā tiks veikta mērķtiecīgi. Analītiķis aprakstīja arī jaunā okupanta “portretu”. “Šobrīd jauniesauktos var iedalīt divās grupās: cilvēki, kas ir parādos, ar zemu sociāli ekonomisko stāvokli, un notiesātie. Viņi ir vai nu nodarbināti mazāk produktīvās tautsaimniecības nozarēs, vai arī vispār nepiedalās darba tirgū.”
“Kamēr mobilizācija saglabāsies šo divu grupu ietvaros, ietekme uz darba tirgu būs,” piebilda eksperts. Kočevs norādīja, ka Krievijas bruņotajos spēkos jauniesaukto papildu vervēšana joprojām būs jauns slogs budžetam.
Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņām, Krievijas armijai tika savervēts tik daudz ieslodzīto, ka dažus cietumus sāka slēgt. Vēl martā Krievijas Federācija paziņoja, ka, vienlaikus būtiski samazinot notiesāto skaitu, atsevišķas ieslodzījuma vietas ir “aizvērtas”.
No ražošanas nākošais militārais aprīkojums “joprojām būs ievērojams, taču ievērojami mazāk nekā tagad. Tas rada jautājumu, kā Krievija varēs nodrošināt savu vēl lielāko armiju, kad tā jau ir izstiepta garā frontes līnijā. Daudzviet jau vēstīts, cik slikti ir sagatavoti Krievijas karavīri. “No kurienes tiks ņemti resursi? Kā notiks personāla atlase? Joprojām ir daži nopietni jautājumi par to, kā tie tiks aprīkoti. Armijas palielināšana notiek bīstamā laikā Krievijai, kurai ir jāsabalansē savi militārie mērķi Ukrainā ar nodevām, kā karš ietekmē valsts ekonomiku” tā medijs citē ekspertus.
Tiesa, Krievija situācijai ir “pielāgojusies daudz labāk, nekā prognozēts bija, kad tika plānotas sankcijas pret to. Taču, neskatoties uz to, “inflācija ir ar caur jumtu. Dzīves dārdzība ir pieaug.”
Izvedums raksta par ekspertu prognozēm, ka 2025. gads Krievijai būs pārejas vai kara pārtraukuma gads. Krievija uzskata, ka tā var izturēt pašreizējos karaspēka un aprīkojuma zaudējumus līdz 2025. gadam, uzskatot, ka “uzvara jāsasniedz līdz 2026. gadam.”.
Tas nav neticami, ja Ukrainas Rietumu sabiedrotie to neatbalstīs, viņi piebilda. Taču pēc 2026. gada Krievijai sāks beigties esošie tanku un bruņu kaujas mašīnu krājumi, un tai būs jāpaļaujas uz jaunu.
Šomēnes Vladimirs Putins pavēlēja palielināt Krievijas armijas lielumu par 180 000 cilvēkiem. Diktatora dekrēts stāsies spēkā decembrī. Tādējādi kopējam Krievijas Federācijas militārpersonu skaitam vajadzētu sasniegt 2,38 miljonus cilvēku, no kuriem 1,5 miljoni ir aktīvie karavīri.
Ir vērts atzīmēt, ka šī nav pirmā reize, kad Krievijas līderis ir palielinājis Krievijas bruņoto spēku apjomu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā (tas notika 2022. gada 24. februārī). 2022. gada augustā diktators lika “uzpūst” Krievijas militārpersonu skaitu par 137 000, bet 2023. gada decembrī vēl – par 170 000.
Militārais eksperts, pilots-instruktors, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis Romāns Svitans uzskata, ka Krievijas līdera jaunais lēmums palielināt karavīru skaitu Krievijas armijā neietekmēs situāciju frontē.
