Putins: pašreiz nav vajadzības pēc karadarbības Ukrainā 4
Pašreiz nav vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Attiecībā uz spēku ievešanu. Šobrīd tādas vajadzības nav,” žurnālistiem atzina Putins, gan piebilstot, ka tāda iespēja pastāv.
Kremļa saimnieks, pirmo reizi pēdējās nedēļās laikā publiski paužot viedokli par notiekošo, arī uzsvēra, ka Krievijas spēki Ukrainā var tikt izmantoti tikai ārkārtējā situācijā.
“Kā jūs zināt, likumīgais prezidents [Viktors] Janukovičs lūdza Krieviju likt lietā militāru spēku, lai glābtu vietējo iedzīvotāju dzīvības un aizsargātu viņu labklājību,” sacīja Putins.
Viņš arī uzstāja, ka pagājušajā nedēļā sāktās militārās mācības bijušas jau iepriekš plānotas un esot jau beigušās, “un vakar es uzdevu visiem karavīriem atgriezties militārajās bāzēs”.
Vienlaikus Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā, tas būtu leģitīmi. “Mēs rīkojamies leģitīmi. Ja es izlemtu pieņemt lēmumu izmantot bruņotos spēkus, tas būtu leģitīmi,” paziņoja Krievijas prezidents.
Tajā pašā laikā Putins paziņoja, ka Ukrainā esot noticis antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainas parlamenta no valsts galvas amata atstādinātais Janukovičs joprojām esot Ukrainas leģitīmais prezidents.
“Vērtējums tam, kas notika Kijevā, Ukrainā kopumā. Vērtējums var būt tikai viens – tas ir antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana,” atbildot uz ziņu aģentūras “Interfax” žurnālista jautājumu, sacīja Putins.
“Nevar runāt par prezidenta pienākumu izpildītāja leģitimitāti. Juridiski ir tikai viens leģitīms prezidents, saprotams, ka viņam nav nekādas varas, saprotams. Bet es jau par to esmu runājis un gribu atkārtot – šis leģitīmais prezidents tīri juridiski neapšaubāmi ir tikai Janukovičs,” sacīja Putins.
Tomēr viņš atzina, ka Janukovičam nav politiskās nākotnes.
“Domāju, ka viņam nav politiskās nākotnes. Es to viņam pateicu. Kas attiecas uz iesaistīšanos viņa liktenī, mēs to darījām tikai humānu apsvērumu dēļ,” norādīja Krievijas prezidents.
Viņš arī noliedza Ukrainas medijos parādījušās baumas, ka Janukovičs būtu miris no sirdstriekas.
Preses konferencē Kremļa saimnieks turpināja arī apgalvot, ka Krimas pussalā pozīcijas ieņēmušie spēki neesot Krievijas karavīri, bet gan vietējie “pašaizsardzības spēki”.
Jautāts, vai Krievijas karavīri piedalās operācijās Krimā, Putins ar sev raksturīgo smīnu paziņoja: “Nē, viņi nepiedalās. Ir daudz militāru formu, kas ir līdzīgas.”
Kā jau ziņots, Krimas pussalu savā kontrolē pārņēmuši bruņoti karavīri, kuru formām nav uzšuvju un nacionālās atšķirības zīmju. Ukrainas armijas un drošības spēku daļas bloķējošajiem militārajiem transporta līdzekļiem ir arī Krievijas numura zīmes.
Kaut arī Kremlis uzstāj, ka Krimā darbojas “vietējie pašaizsardzības spēki”, plaši tiek uzskatīts, ka Ukrainai piederošajā pussalā izvietojušies Krievijas bruņotie spēki.
Vairāki pozīcijas ieņēmušie karavīri sarunās ar Ukrainas medijiem ir atzinuši, ka viņi ir Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
Ukrainas presē arī publicētas fotogrāfijas, kurās redzamas bruņoto cilvēku bruņuvestu auduma uzšuves ar karavīra vārdu, uzvārdu un dislokācijas vietu Krievijā.
Uz jautājumu, kāpēc šie “pašaizsardzības spēki” ir tik labi bruņoti un apgādāti, Putins ciniski atbildēja, ka protestētāji Kijevā, kas panāca Janukoviča gāšanu, arī esot bijuši labi apbruņoti un esot darbojušies precīzi kā mehānisms.
“Viņi darbojās (..) kā īpašie spēki,” sacīja Kremļa saimnieks. “Kāpēc tiem nevajadzētu tikpat labi darboties Krimā?”
“Krimieši ir ļoti satraukti. Tāpēc viņi izveidoja pašaizsardzības komitejas un pārņēmuši savā kontrolē visus bruņotos spēkus,” norādīja Putins. “Paldies Dievam, tas tika paveikts bez neviena šāviena, un viss ir Krimas tautas rokās.”
Tajā pašā laikā Putins noraidīja Krimas pievienošanas iespēju un apgalvoja, ka Maskava neprovocēšot uz separātismu Ukrainā.
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka tikai Ukrainas pilsoņiem ir tiesības lemt par savas teritorijas likteni.
Vienlaikus Putins par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās metās apsūdzēt Rietumus, kuri tur esot īstenojuši neprognozējamu eksperimentu ar demokrātijas ieviešanu.
“Reizēm man ir doma, ka Amerikā sēž kaut kādi laboratorijas darbinieki, kas veic eksperimentus kā uz žurkām, nesaprotot sekas tam, ko viņi dara,” izteicās Krievijas prezidents.
