Krima pievienojas Krievijai, arī Piedņestra lūdz uzņemšanu Krievijas sastāvā 12
Par spīti starptautiskās sabiedrības plašajam nosodījumam Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar parakstīja līgumu par Krimas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā. Līgumu viņš parakstīja pēc tam, kad bija uzrunājis Krievijas parlamenta abu palātu deputātus un citas amatpersonas. Atbildot uz Putina lēmumu anektēt Krimu, bijušā boksa čempiona Vitālija Kļičko vadītā un jaunās valdības sastāvā esošā partija “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” pieprasījusi saraut ar Maskavu diplomātiskās attiecības. “Ņemot vērā Krievijas varasiestāžu naidīgās darbības un starptautisko praksi, mēs uzstājam, ka Ukrainas un Krievijas diplomātiskās attiecības ir nekavējoties pārtraucamas,” teikts partijas paziņojumā.
Putins nekad neatdošot Krimu
Par godu Krimas aneksijai izsludinātās runas laikā Putins mēģināja pamatot svētdien notikušā Krimas referenduma “tiesiskumu” un iemeslus Krimas uzņemšanai Krievijas sastāvā. “Cilvēku sirdīs Krima vienmēr bijusi Krievijas sastāvdaļa,” paziņoja Putins, kura nepilnu stundu garo runu sanākušās Krievijas amatpersonas ik pa laikam pārtrauca ar skaļiem aplausiem. “Krimas iedzīvotāji skaidri un pārliecinoši izteica savu gribu. Viņi grib būt ar Krieviju,” paziņoja Putins, atsaucoties uz tā dēvēto referendumu, kura gandrīz visi dalībnieki atbalstīja pussalas pievienošanu Krievijai.
Līgumu par Krimas pievienošanu Krievijai Putins parakstīja ar Krimas un Sevastopoles pašpasludinātajiem līderiem, kuri varu apgabalā pārņēma, pateicoties bruņotu vienību un Krievijas armijas atbalstam. Uzrunas laikā Putins nosodīja 1954. gadā PSRS pieņemto lēmumu līdz tam brīdim Krievijas sastāvā esošo Krimu pievienot Ukrainai. Tas esot bijis “pārkāpums”. Kaut arī Putins sacīja, ka Ukrainā netiks izvērsts tālāks militārs iebrukums, viņš sprieda, ka Ukrainā valda “haoss” un ka valsti kontrolē “radikāļi”.
Tāpat Kremļa saimnieks aktīvi vērsās pret Rietumiem, kuri Krieviju esot “iedzinuši stūrī”. Putins apsūdzēja Rietumus dubultstandartu lietošanā. Viņš saskatīja līdzību Kosovas neatkarības pasludināšanā un tajā, kā situācija attīstījusies Krimā. Krievijas prezidents arī uzslavēja ukraiņu karavīrus, kuri Krimā “izvairījās no asinspirts un neaptraipīja savas rokas asinīm”. Putinu pārsteidz apsūdzības par Krievijas “agresiju” Krimā, jo “neatskanēja neviens šāviens”.
Savas uzrunas laikā Putins arī paziņoja, ka Ukraina un Krievija ir “viena nācija”. Kijevu viņš nodēvēja par “krievu pilsētu māti”. “Mēs nevaram dzīvot viens bez otra,” sacīja Krievijas prezidents, solot aizsargāt krievu intereses Ukrainā. “Protams, mūs sagaida ārvalstu konfrontācija. Bet mums ir jāizlemj – vai mēs aizsargāsim savas nacionālās intereses vai tās pilnībā nodosim,” paziņoja Krievijas prezidents.
Eiropas dubultstandarti
Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs jau iepriekš paziņoja, ka ASV un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijā tiek uztvertas ar ironiju un sarkasmu. Un kā nu ne, ja tajā pašā laikā Francija un Vācija nevēlas atteikties no ienesīgajiem ieroču darījumiem ar Maskavu. Vēl pagājušajā mēnesī Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka Krievijas un Francijas militārajā sadarbībā sākas “jauns laikmets”. Francija ir apņēmusies līdz 2016. gadam Krievijas Melnās jūras floti apgādāt ar “Mistral” klases helikopteru bāzes kuģi, kas paredzēts uzbrukumu operāciju veikšanai. Arī Vācijai Krievija ir svarīgs ieroču tirdzniecības partneris. Saskaņā ar vienu no nesen noslēgtajiem darījumiem Berlīne par 100 miljoniem eiro apgādās Maskavu ar karavīru apmācības iekārtām, kuru tehnoloģijas ir pieejamas tikai attīstītākajām rietumvalstīm, raksta interneta vietne “EUObserver.com”.
“Ja mēs ieviešam sankcijas – neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai nelielas –, domāju, no morāles viedokļa ir nepareizi piedalīties šādas valsts [Krievijas] apbruņošanā. Arī stratēģiski skatoties, šāda tirgošanās ir ļoti tuvredzīga,” sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” norādīja Lietuvas aizsardzības nozares analītiķis Tomass Jermalavičs. Interneta vietne “EUObserver.com” publicējusi viņa rakstu, kurā pausta asa kritika Eiropas naudasmaisiem un kurā secināts: “Neatkarīgi no tā, kas Kremlim ir padomā, iebiedējot kaimiņvalstis, neatkarīgi no tā, cik ļoti tirgošanās ar ieročiem uztrauc sabiedrotos, un neatkarīgi no tā, kādas stratēģiskās sekas būs šādai politikai, piķa pelnīšana (patiesībā miljardu pelnīšana) ir augstākā prioritāte.”
Piedņestra – nākamā?
Dažas stundas pirms tam, kad Putins parakstīja līgumu par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā, laikraksts “Vedomosti” paziņoja, ka Moldovas separātiskās Piedņestras teritorijas vietējās pašvaldības vadītājs Mihails Burla lūdzis Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes priekšsēdētāju Sergeju Nariškinu izskatīt iespējas, vai arī Piedņestra varētu tikt pievienota Krievijai. Burlas rakstītajā lūgumā veikta atsauce uz likumu par jaunu teritoriju pievienošanu Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijas valstī var iekļaut ārvalstu teritorijas bez šo valstu valdību piekrišanas, ja šī valstīm nav “leģitīmas varas” vai ja pievienošanās apstiprināta referendumā, vai pamatojoties uz vietējās varas lēmumu.
