Putins palaiž kara mašīnu: sākas lielākā iesaukšana kopš 2011. gada, draudi NATO aug 0
Prezidents Vladimirs Putins izsludinājis 160 000 vīriešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaukšanu – lielāko skaitu kopš 2011. gada –, jo Krievija plāno paplašināt savus bruņotos spēkus, raksta BBC.
Pavasara iesaukums uz vienu gadu ilgu dienestu notiek vairākus mēnešus pēc tam, kad Putins paziņoja par plāniem palielināt Krievijas bruņoto spēku kopējo lielumu līdz gandrīz 2,39 miljoniem un aktīvo karavīru skaitu līdz 1,5 miljoniem.
Tas nozīmē pieaugumu par 180 000 tuvāko trīs gadu laikā.
Viceadmirālis Vladimirs Cimlianskis pavēstīja, ka jauniesaucamie netikšot sūtīti uz karu Ukrainā, kuru Krievija joprojām dēvē par “īpašo militāro operāciju”. Tomēr ir ziņots, ka iesaucamie gājuši bojā kaujās Krievijas pierobežas reģionos, kā arī tika sūtīti uz Ukrainu kara pirmajos mēnešos.
Šī brīža iesaukums, kas notiek laikā no aprīļa līdz jūlijam, notiek par spīti ASV centieniem panākt pamieru karā.
Vardarbība otrdien nerimās, Ukrainai ziņojot, ka Krievijas uzbrukums elektroapgādes objektam Hersonas dienvidu pilsētā atstājis bez elektrības 45 000 cilvēku.
Lai gan Krievija ir noraidījusi pilnībā ASV ierosināto pamieru ar Ukrainu, tā apgalvo, ka ir piekritusi pārtraukt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Cenšoties noliegt, ka Maskava būtu pārkāpusi šo vienošanos, Krievijas amatpersonas paziņoja, ka Putinam esot ziņots par Ukrainas dronu uzbrukumiem, bez jebkādas pauzes pazīmēm.
Krievijā iesaukšana notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, taču pašreizējais 160 000 iesaucamo skaits ir par 10 000 lielāks nekā 2024. gada pavasarī.
Kopš pagājušā gada sākuma iesaucamo jauniešu bāze ir paplašināta, palielinot maksimālo vecumu no 27 līdz 30 gadiem.
Papildus iesaukšanas pavēstēm pa pastu, Krievijas jaunieši tagad saņems paziņojumus arī valsts pakalpojumu portālā “Gosuslugi”.
Maskavā ziņots, ka iesaukšanas paziņojumi jau izsūtīti 1. aprīlī arī caur pilsētas oficiālo portālu mos.ru.
Aizvien vairāk krievu cenšas izvairīties no dienesta, izvēloties tā saukto “alternatīvo civilo dienestu”, taču cilvēktiesību jurists Timofejs Vaskins brīdināja neatkarīgajos medijos, ka katra jauna iesaukšana kopš kara sākuma kļūst par loteriju:
“Varas iestādes nemitīgi izgudro jaunus veidus, kā papildināt armiju.”
Bez regulārās divreiz gadā notiekošās iesaukšanas, Krievija aktīvi vervē arī līgumkaravīrus un ir rekrutējusi tūkstošiem karavīru no Ziemeļkorejas.
Maskavai nācies reaģēt uz milzīgajiem zaudējumiem Ukrainā – BBC un “Mediazona” pārbaudītie dati liecina par vairāk nekā 100 000 kritušo Krievijas karavīru, bet īstenais skaits varētu būt pat divkāršs.
Putins kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī jau trīs reizes ir palielinājis armijas apmēru.
Krievijas aizsardzības ministrija saistīja 2023. gada decembra armijas paplašināšanu ar “pieaugošajiem draudiem” no kara Ukrainā un NATO “turpmākās paplašināšanās”.
NATO ir paplašinājusies, uzņemot Somiju un Zviedriju, kā tiešu Krievijas agresijas rezultātu.
Somijai ir garākā NATO robeža ar Krieviju – 1343 km, un tās premjerministrs Petteri Orpo otrdien paziņoja, ka valsts kopā ar citām Krievijas kaimiņvalstīm izstāsies no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu.
Polija un Baltijas valstis līdzīgu lēmumu pieņēma pirms divām nedēļām, ņemot vērā Krievijas militāro draudu.
Orpo norādīja, ka lēmums atsākt prettanku mīnu izmantošanu balstīts uz militāro padomu, un uzsvēra, ka Somijas iedzīvotājiem nav pamata bažām.
Somijas valdība arī paziņoja, ka aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 3% no IKP, salīdzinot ar 2,4% pērn.
