Ukraina bažījas par Krievijas armijas lielo koncentrāciju pierobežā 1
Soli pa solim Krievija turpina īstenot Ukrainas apgabala Krimas aneksijas procesu. Vakar Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu līdz šīs nedēļas beigām ieviest pussalā Krievijas administratīvās struktūras. Tas nozīmē, ka Krimas policijas, civilās aizsardzības, iekšzemes izlūkošanas un citu valdības struktūru darbība tiks pielāgota Krievijas likumiem un procedūrām. Putins licis šīs nedēļas laikā izraudzīties apgabala iestāžu vadītājus.
Ar spēku ieņem ukraiņu bāzes
Krievijas armijas karavīri un Krimas tā dēvētie pašaizsardzības grupējumi ar spēku pārņēmuši jau gandrīz visas Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes. Krievijas ziņu aģentūra “Itar-tass” raksta, ka Krievijas karogs pacelts virs Krimā esošajiem 189 Ukrainas armijas militārajiem objektiem.
Sestdien krievu karavīri un Krimas tā dēvēto pašaizsardzības vienību aktīvisti ielauzās Ukrainas gaisa spēku bāzēs Belbekā un Novofedorivkā. Tāpat pēc divu stundu ilga uzbrukuma Krievijas armija pārņēma arī Ukrainas karaflotes kuģi “Slavutič”. Ukrainas ziņu aģentūras informē, ka Belbekas bāzes ieņemšanas brīdī, Krievijas armijai raidot arī šāvienus, izmantojot trokšņu granātas un bruņutransportierus, ievainots vismaz viens karavīrs, savukārt uzbrukumā kuģim neviens ievainojumus nav guvis. Pēc tam kad krievi bija pārņēmuši Belbekas bāzi savā kontrolē, Ukrainas armijas karavīrs Vladislavs, kurš nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, atzina, ka “mēs to neprovocējām, tā bija brutāla pārņemšana”. “Kopš Otrā pasaules kara šajā vietā valdīja klusums. Tagad viņi šeit ienāk ar šaujamajiem, bruņutransportieriem un granātām. Esmu ļoti noraizējies,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja ukraiņu karavīrs. Belbekas bāzes komandieris sarunā ar raidsabiedrību BBC sacīja, ka vairākas dienas gaidījuši pavēles no Kijevas, bet neko neesot saņēmuši. Ukrainas armijas vadība gan teic, ka katrai militārajai bāzei Krimā esot dotas skaidras pavēles, kā rīkoties uzbrukuma gadījumā.
Krievija – pretinieks, nevis sabiedrotais
Nedēļas nogalē pie Ukrainas Aizsardzības ministrijas ēkas Kijevā notika protesta akcija, kurā vairāki simti ukraiņu lūdza aizsardzības ministru Ihoru Teņuhu dot konkrētus rīkojumus Krimā izvietotajiem 25 tūkstošiem ukraiņu karavīru. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšsēdētājs Andrijs Parubijs pie ministrijas ēkas notikušās demonstrācijas dalībniekiem paziņoja, ka “Putina mērķis nav Krima, bet visa Ukraina”. “Pie robežas izvietotie viņa karavīri ir gatavi uzbrukt jebkurā brīdī,” sacīja Parubijs, apstiprinot iepriekš izskanējušos minējumus, ka karaspēka nosūtīšana uz Krimu krietni vājinātu valsts austrumu robežu.
Arī NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis par ievērojamu Krievijas karaspēka koncentrāciju pie Ukrainas austrumu robežas, informē raidsabiedrība BBC. “Pie Ukrainas robežas šobrīd izvietotie Krievijas spēki ir ļoti, ļoti lieli un ļoti, ļoti gatavi,” paziņoja Brīdlovs. Viņš arī apstiprināja, ka NATO ir īpaši noraizējusies par iespējamu uzbrukumu Moldovai piederošajam Piedņestras apgabalam. “Pie robežas ar Ukrainu atrodas pietiekami daudz spēku, lai tie iebruktu arī Piedņestras apgabalā, ja šāda pavēle tiktu dota. Un tas ir ļoti satraucoši. Krievija uzvedas kā pretinieks, nevis sabiedrotais,” atzina NATO ģenerālis.
Bēg no Krimas
Tikmēr Maskavas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs sarunā ar raidsabiedrību BBC apgalvoja, ka Krievijas un Krimas “atkalapvienošanās” nebija iepriekš plānota, taču “tās ir beigas anomālijai, kas pastāvēja 60 gadus”. Viņš arī apgalvoja, ka Maskavai nav nekādu “ekspansionistisku uzskatu” un ka “nevienam nevajadzētu baidīties no Krievijas”.
Tiesa, aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuri pēc Krimas aneksijas pamet pussalu, lai bēgtu uz Ukrainu. Ziņu aģentūra ”Reuters” raksta, ka pēdējās dienās Krimas apgabala galvaspilsētas Simferopoles vienā no kafejnīcām pulcējas grupa ukraiņu, kuri internetā skatās Ukrainas televīziju, kas Krimas apgabalā jau aizliegta. “Esam sakravājuši mantas un gatavi doties prom,” sarunā ar “Reuters” teic 64 gadus vecais Sergejs, kurš Krimā bija nodarbojies ar virtuves iekārtu tirdzniecību. Viņš atteicies nosaukt savu pilno vārdu, jo baidās no represijām. “Labās dienas Krimā ir beigušās. Tuvākajās dienās mēģināšu pārdot savu biznesu, lai sarautu visas saites, un došos prom,” atzīst Sergejs. “Ir ļoti bīstami šeit palikt, jo cilvēks var kļūt par vardarbības upuri, ja viņa uzskati ir pretēji prokrieviskajiem radikāļiem,” atzīst Simferopoles mākslas centra direktore Gaļina Džikajeva. Šajās dienās Krimu pametis nepilns tūkstotis cilvēku, kuri pārcēlušies uz dzīvi citviet Ukrainā. Kijevā valdība izveidojusi speciālu aģentūru, kur no Krimas atbēgušajiem vērsties pēc palīdzības saistībā ar pensiju un pabalstu saņemšanu, kā arī bērnu ievietošanu jaunās skolās, informē “Reuters”.
