Putins nostiprina “jauno pasaules kārtību” un paraksta 19 dokumentus, kas palīdz Krievijas sankciju apiešanas shēmā 0
Abi līderi nostiprināja Krievijas un Kazahstānas attiecības, parakstot vienošanās par ekonomisko, enerģētikas un tranzīta sadarbību, vēsta ārzemju mediji.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs 27. novembrī tikās Astanā, kur parakstīja kopīgu paziņojumu par Krievijas un Kazahstānas stratēģiskās partnerības padziļināšanu. Saskaņā ar Kara pētījumu institūta (ISW) teikto, šī iniciatīva ir daļa no Krievijas plašākas stratēģijas izveidot “jauno pasaules kārtību”.
Stiprinot ekonomiskās un tranzīta saites ar Kazahstānu, Krievija cenšas mazināt Rietumu sankciju ietekmi, kas noteiktas saistībā ar tās turpināto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievija apej Rietumu sankcijas, izmantojot dažādas metodes, piemēram, mainot kuģošanas karogus, pārveidojot produktu iepakojumus un kontrabandas ceļā pārvadājot preces. Turklāt Krievijas uzņēmumi aizstāj sankcionētos vadītājus ar nesankcionētiem, lai turpinātu darbību.
Pēcpadomju valstis, īpaši Armēnija un Kazahstāna, palīdz Krievijai, atvieglojot Rietumu tehnoloģiju iegādi ieroču ražošanai. Šī sadarbība palīdz Krievijai mazināt sankciju ietekmi uz tās aizsardzības industriju.
Abi līderi parakstīja 19 papildu dokumentus, kas koncentrējas uz politisko, ekonomisko, enerģētikas un tranzīta sadarbību. Domnīca norāda, ka Kremlis plāno turpināt izmantot Kazahstānu kā galveno starpnieku sankciju apiešanas atvieglošanā.
Rakstā, kas publicēts Kazahstānai pietuvinātajā laikrakstā Kazakhstanskaya Pravda, Putins slavēja Krievijas un Kazahstānas attiecību stiprumu. Raksts atspoguļoja līdzīgu retoriku, kāda novērota arī divpusējo vizīšu laikā citās valstīs. ISW norāda, ka ne rakstā, ne sanāksmes laikā noslēgtajos līgumos netika pieminēts karš Ukrainā. Tas, iespējams, ir mēģinājums attēlot Krieviju kā stabilu un uzticamu ekonomisko partneri pirms gaidāmā Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) samita Astanā 28. novembrī.
Līgumi ietver arī plānus paplašināt Krievijas izglītības un valodas iestādes Kazahstānā. Šī rīcība tiek uzskatīta par daļu no Krievijas stratēģijas palielināt savu “maigās varas” ietekmi bijušajās Padomju Savienības teritorijās. Šie centieni saistīti ar plašākiem Krievijas mērķiem nostiprināt savu ietekmi valstīs, kuras iepriekš kolonizēja Krievijas impērija un Padomju Savienība.
