– Pēdējais jautājums. Pieņemsim, ka Putins vienu rītu pamostas un saprot – viss, negribu vairs palikt pie varas… 38
– Tā nevar būt…
– Un tomēr – viņš nav mūžīgs. Kas ir ticamākā alternatīva, ja pēkšņi notiek varas maiņa?
– Tā ir ļoti nopietna problēma. Es pat teiktu – katastrofa. Putins ir izveidojis sistēmu tā, ka tiesiskā veidā vara vairs netiek nodota. Kurš ir stiprāks, tam arī vara. Ja Putins aizietu, nekavējoties sāktos bruņota cīņa par viņa vietu starp cilvēkiem, kas sevi uzskata par Putina “mantiniekiem”. Piemēram, Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs noteikti iesaistītos šajā cīņā, un viņam ir pašam sava armija. Oficiāli Putina vietā būtu jāstājas pašreizējam premjeram Dmitrijam Medvedevam, taču nedomāju, ka pārējie Putinam tuvie cilvēki to tā vienkārši pieņemtu. Tas būtu elites konflikts, kas sliktākā scenārija gadījumā var pāraugt arī nelielā pilsoņu karā.
– Biedējoši…
– Jā, par to es esmu dažreiz diskutējis ar mūsu liberālajiem politiķiem, kuri uzskata – galvenais ir gāzt Putinu. Manuprāt, galvenais ir saprast, kas būs tālāk. Šajā ziņā var saprast Rietumus, kas ar sakostiem zobiem, bet tomēr mēģina uzturēt kontaktu ar Putinu, jo baidās, ka bez viņa Krievijā iestāsies nekontrolējams haoss. Un tad varbūt kāds Pleskavas divīzijas komandieris savā prātā var izdomāt – “raujam” uz Latviju glābt “tautiešus”. Lūk, te tiešām var sanākt BBC filmas variants… Domāju, ka šobrīd svarīgākā politoloģiskā tēma mums ir – “Krievija pēc Putina”. Ir jāsaprot, ka agri vai vēlu tas laiks pienāks.
