– Jūs teicāt, ka tas ir risks ne vien Krievijai, bet arī tās kaimiņiem. Nesen Putins sniedza interviju Vācijas izdevumam “Bild”, kur žurnālisti viņam iebilda, ka nevar tā vienkārši mainīt Eiropas valstu robežas. “Man svarīgas ir nevis robežas vai valstis, bet cilvēku likteņi,” atbildēja Putins. 38
– Domāju, ka militārs uzbrukums Baltijai nedraud, jo Putinam tam nepietiktu resursu. Bet minētais citāts tikai papildina to, ko es iepriekš stāstīju par Putina ideoloģiju. Viņš primitivizē politiku, šajā gadījumā – ārpolitiku. Robežas? Starptautiskās vienošanās? Kas tas tāds? Tas nav svarīgi… Un atcerēsimies, ka Putins pēc izglītības ir jurists, tātad viņam tas būtu labi jāsaprot. Un ko nozīmē izteikums – “man svarīgi cilvēku likteņi”? Kādus cilvēkus Putins grib aizstāvēt? Krievus? Bet viņi taču ir dažādi. Es esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja Putins uzbruktu Latvijai, daļa te dzīvojošo krievu dotos karot pret Krievijas karaspēku. Tāpat kā to darīja liela daļa Ukrainā dzīvojošo krievu, kuriem šāda “palīdzība” nebija vajadzīga. Redzam, pie kā Putina “rūpes” noveda Donbasā.
– Kādas ir Putina intereses Latvijā?
– Jūs noteikti zināt to krievu pantiņu: “Naši MIGi sjadut v Rige.” (“Mūsu lidmašīnas nolaidīsies Rīgā.”) Tās ir tukšas pļāpas. Teorētiski, protams, var rēķināt, ka Baltijas valstīm un NATO nepietiks spēka, lai noturētu pirmo triecienu, taču tās vienalga nodarīs būtisku kaitējumu Krievijas armijai. Labi, pieņemsim, Putina armija tiktu līdz Rīgai. Kas tālāk? Absolūts vairākums vietējo iedzīvotāju būtu negatīvi un naidīgi noskaņoti pret iebrucējiem. Sāktos diversijas, partizānu karš. Krievijas militāristiem tā būtu īsta “elle” – viņi vienīgi varētu sēdēt bāzē un gaidīt nākamo pavēli no Maskavas. Putins to apzinās. Viņš reiz atzina, ka pirms Krimas “operācijas” ir veikta socioloģiskā aptauja, un tā parādīja, ka vietējo iedzīvotāju vairākums ir labvēlīgi noskaņoti pret Krieviju. Arī par sabiedrības noskaņojumu Baltijas valstīs Putins noteikti ir informēts.
Tāpat nevajag aizmirst par starptautisko attieksmi. Uzbrukt Baltijai nozīmētu nolemt Krieviju pilnīgai starptautiskajai izolācijai. Tās būs tādas sankcijas, ka maz neliksies. Visbeidzot, arī Krievijas sabiedrībā šāds uzbrukums diez vai tiktu uztverts ar sajūsmu. Krievijas mentalitātē Baltija ir kaut kas svešs, pārāk rietumniecisks un jau “sabojājies”. Pārfrāzējot to teicienu, es atbildētu: “Fig vaši MIGi nužni v Rige.” (“Jūsu lidmašīnas Rīgā nevienam nav vajadzīgas.”)
Putinam ļoti nepatīk būt prognozējamam. Viņš jūtas tāds neparedzams spēlmanis, kurš visus vienmēr apspēlē ar gājieniem, kādus neviens nav gaidījis. Un viņš nekad nedarīs tā, kā parādīts BBC filmā. Ukrainas notikumi Daugavpilī un Rīgā neatkārtosies.
– Tas ir argumentēts viedoklis, ja runā par militāru uzbrukumu. Taču ir jau arī citi ietekmēšanas veidi, piemēram, ekonomiskais vai politiskais.
– Droši vien varētu būt diezgan vienkāršs mērķis – ieriebt, lai varētu krieviem parādīt, ka te dzīve ir sliktāka nekā Krievijā, Putinam tas būtu ļoti izdevīgi. Citas bijušās PSRS republikas šim mērķim gan der labāk, taču arī Latvijai, visticamāk, nāksies vēl saskarties ar dažādiem diskreditācijas mēģinājumiem. Tāpat kā Eiropas Savienībai kopumā.
– Bet, lūk, tāds teorētisks variants: Latvijā pie varas nāk Putinam draudzīgs politiskais spēks un tā faktiski kļūst par Krievijas satelītu un interešu pārstāvi ES… Kaut kas līdzīgs Somijai padomju laikā, tā sauktā finlandizācija.
– Kur tad te tādi Putinam draudzīgi politiķi var rasties?
– Nila Ušakova vadītajai “Saskaņai” ir sadarbības līgums ar Putina “Vienoto Krieviju”…
– Es tomēr šaubos, ka “Saskaņa” var nākt pie varas. Un pat tad, ja nāktu, tā vienkārši nevarētu atļauties strauji mainīt politisko kursu un, piemēram, noslēgt līgumu par Krievijas karabāzu izvietošanu Latvijā. Te taču ir NATO valsts. Es, starp citu, nedomāju, ka Somija palika zaudētājos no finlandizācijas. Tas bija tipisks rietumniecisks paņēmiens – izmantot specifisku politisko situāciju savas ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. PSRS kļuva arvien nabadzīgāka, kamēr Somija bagātāka. Taču mūsdienās tas tiešām ir vairāk teorētisks variants. Man kāds pazīstams ģenerālis reiz teica: “Draudu pārvērtēšana ir tāda pati kļūda kā draudu nenovērtēšana.” Vienkārši vajag vēsi novērtēt, kas Putinam ir pa spēkam un kas ne.
