Gan Senā Roma, gan ES zaudēja Britāniju. Kādas būs breksita sekas? 32
Ja cilvēki būs saprātīgi, tad sekas vēl neizpaudīsies nākamā gada Vācijas un Francijas vēlēšanās, bet tikai gadījumā, ja viņi patiešām būs saprātīgi. Es savulaik prognozēju, ka Britānijā referendumā 48 procenti iedzīvotāju būs par palikšanu un 52 procenti par izstāšanos no ES, kaut arī pats biju par palikšanu. Es pazīstu savu dzimteni – mēs esam sīksti. Britānija izdzīvos, bet mani uztrauc, kas notiks ar mūsu sabiedrotajiem NATO. Tāpēc mums jāvienojas par to, kā izturamies pret tādiem izaicinājumiem kā Krievija, “Islāma valsts” un ekoloģiskās problēmas. Daudzi aizmirst, ka īstās problēmas ir ārpus ES. Romas imperatori savulaik bija pārņemti ar impērijas vadīšanu tik ļoti, ka aizmirsa to, kas notiek aiz impērijas robežām. Mēs krīzes situācijās nevis apvienojam spēkus, bet tos izkliedējam. Paļauties uz ASV vien Eiropa nevar.
Piesaukšu vēl vienu līdzību ar Romu un ES. Pašlaik ES saskaras ar patvēruma meklētāju krīzi, bet Roma savulaik saskārās ar tautu staigāšanu, kas to noveda pie tās gala. Kā varam risināt šo krīzi?
Es sagaidu, ka Eiropas līderi patvēruma meklētāju krīzē lietos jau pastāvošos noteikumus. Tas nozīmē, ka īsteniem patvēruma meklētājiem mēs nodrošinām uzņemšanu un iekļaušanu sabiedrībā, bet tos, kas ir ekonomiskie migranti, deportēsim uz dzimteni ar finansiālu atbalstu vai piešķirot līdzekļus viņu valstu attīstībai. Svarīgākais ir atjaunot uzticību, ieviešot noteikumus, ja arī kādam tas nepatīk. Ir bīstami to nedarīt. ES jābūt vienotai patvēruma sistēmai, un patvēruma meklētājiem jābūt izvietotiem dažādās ES valstīs, ņemot vērā valstu iedzīvotāju skaitu. Protams, tas var padarīt cilvēkus niknus. ES robežsardzes operācija Vidusjūrā nepalīdz cīņā ar cilvēku kontrabandistiem, bet baro viņus un darbojas kā prāmju dienests. Situācija tiešām ir līdzīga kā Romas laikos, kad svešinieku ordas drūzmējās ap impērijas robežām. Politiķiem Eiropā pietrūkst politisko ambīciju un spējas atzīt, ka esam izaicinājuma priekša.
Vācijas kanclere Angela Merkele bēgļu krīzes kontekstā izteicās: “Mēs to paveiksim.” Viņas valsts pērn uzņēma ap vienu miljonu patvēruma meklētāju. Somijas premjerministrs Juha Sipile teica, ka savā mājā gatavs izmitināt patvēruma meklētājus. Tomēr šie vēstījumi arābu pasaulē tika uztverti burtiski. Vai tā nebija bezatbildīga rīcība no politiķu puses?
Tā ir politiskā retorika, izspēlēta, lai pievērstu publikas uzmanību, bet vērtējama kā nonsenss. Daudzi Eiropas politiķi migrācijas politiku skata atrauti no drošības riskiem. Ja Eiropā atļauj ienākt lielam skaitam cilvēku, to izmanto arī teroristi. Pastāv tieša sakarība ar pārmērīgu imigrāciju un iekšējās drošības jautājumiem – to mūsu līderiem vajadzētu sākt saprast.
Kāda ir Krievijas motivācija, iesaistoties Sīrijas pilsoņkarā?
Krievijas mērķis ir demonstrēt Rietumiem, ka tai ir ietekme un ka Tuvajos Austrumos bez tās neiztikt. Tas ir blefs un nepiepildāma fantāzija. Tādēļ Krievijai vajag sevi parādīt kā lielu, stabilu un bīstamu spēku. Rietumiem ar Krieviju šajā kontekstā jābūt uzmanīgiem. Uzticos kādreizējā ASV prezidenta Franklina Delano Rūzvelta vārdiem – “Runā maigi, bet līdzi ņem arī lielu nūju.” (“Speak softly, but carry a big stick.” – angļu val.). Tas jāattiecina uz Krieviju.
Intervija notika ārlietu un drošības politikas foruma “Riga Conference” laikā
