Putins melo, acīs skatīdamies. Krievijas uzņēmēji atklāj patieso situāciju ekonomikā 0
Kremlis sācis informācijas operāciju, lai radītu maldīgu iespaidu, ka Krievijas ekonomikai klājas labi, lai gan daudzi rādītāji liecina par makroekonomiskām problēmām, teikts Vašingtonas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā. “ISW turpina sekot līdzi makroekonomiskajiem datiem, kas ir tiešā pretrunā ar Kremļa apgalvojumiem, ka Krievijas ekonomikai klājas labi,” norāda domnīca.
Putins 22.janvāra sanāksmē par ekonomikas jautājumiem paziņoja, ka 2024.gads Krievijas ekonomikai ir “spēcīgs gads”, ka Krievijai ir kontrolējams budžeta deficīts 1,7% apmērā un panākts 26% pieaugums ieņēmumos, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, līdz 25,6 triljoniem rubļu (aptuveni 246 miljardiem eiro) 2024.gadā, kā arī paziņoja par retroaktīvu apdrošināšanas un militāro pensiju palielināšanu par 9,5%, lai pārvarētu pieaugošo Krievijas inflāciju.
Krievijas uzņēmumi saskaras ar pieaugošo sankciju ietekmi, neskatoties uz prezidenta Vladimira Putina apgalvojumiem, ka Rietumu ierobežojumi ir nākuši par labu ekonomikai un veicinājuši rūpniecības izaugsmi.
Gandrīz 70% lielo Krievijas uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju atzinuši, ka viņu uzņēmums “cietis” no sankcijām, tā liecina Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomisko prognožu institūta 2024. gada novembrī veiktā aptauja.
Sankciju ierobežojumu dēļ grūtībās nonākušo uzņēmumu īpatsvars ir kļuvis par rekordu kopš kara sākuma: piemēram, 2022. gada aprīlī–maijā par problēmām sūdzējās 59,2% uzņēmumu, tad to īpatsvars pieauga līdz 66,2%; līdz 2023. gada pavasarim samazinājās līdz 60,6%, un pēc tam atkal sāka augt – līdz 65,2% 2024. gada pavasarī un 69,3% pagājušajā gadā. Neviens augstākā līmeņa vadītājs, kas piedalījās pētījumā, neziņoja par sankciju priekšrocībām, raksta Moscow Times.
“Sankciju spiediens joprojām ir būtisks un negatīvs faktors lielākajai daļai pašmāju uzņēmumu, un pagaidām situācijas uzlabošanās pazīmes šajā jomā nav redzamas,” norāda aptaujas autori.
Galvenā sankciju problēma uzņēmējiem bija “importēto izejvielu un komponentu iegūšana”: 62,4% uzņēmumu ar to ir grūtības. To uzņēmumu īpatsvars, kuri sūdzas par strauju importa cenu kāpumu, pieaudzis līdz rekordlielam 47,7%. Gandrīz trešā daļa (32,9%) ziņoja par efektīvā pieprasījuma kritumu Krievijā, gandrīz puse (45%) ziņoja par kredītu cenu kāpumu.
Katrs piektais uzņēmums (21,5%) atzina, ka sankciju dēļ nevar veikt modernizāciju, jo tehnoloģiju imports ir slēgts vai apgrūtināts. 17,4% ziņoja, ka viņu eksporta iespējas ir samazinājušās.
Turklāt uzņēmēji atzīmē vispārēju situācijas pasliktināšanos ekonomikā, kas izriet no aptaujas, kurā piedalījās 150 uzņēmumi no 17 nozarēm un 43 Krievijas Federācijas reģioniem. Tādējādi 56,7% augstākā līmeņa vadītāju “augsto inflāciju” nodēvēja par savu problēmu, un viņu īpatsvars bija rekords pēdējo 22 gadu laikā. 17% ziņoja par grūtībām veikt maksājumus ar banku starpniecību – pēdējo reizi tas notika “tikai 2000. gadu sākumā”, teikts pētījumā.
2024.gadā ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna un Dienvidkoreja sankcijas pastiprināja 29 reizes, par ko Krievija jau kļuvusi par pasaules rekordisti, apsteidzot visas negodprātīgās valstis, tostarp Irānu un Ziemeļkoreju.
Gada beigās Rietumvalstu “melnajos sarakstos” bija 8134 Krievijas uzņēmumi un 9213 privātpersonas. Gada laikā to skaits palielinājies par vairāk nekā 2 tūkstošiem jeb 14%, aprēķinājuši X-Compliance analītiķi. Tajā pašā laikā vēl 5868 Krievijas uzņēmumiem draud sankcijas, jo sankcijām pakļautajām struktūrām pieder vairāk nekā 50% to akciju.
ISW: Kremlis cenšas radīt iespaidu par plaukstošu ekonomiku
“Kremlis nule pieņēmis aizsardzības izdevumu palielināšanas politiku, bet Krievijas sabiedrība saskaras ar darbaspēka trūkumu, plašākām demogrāfiskām problēmām, uzkrājumu samazināšanos un pieaugošu atkarību no palīdzības, jo Krievijas ekonomika saskaras ar procentu likmju paaugstināšanos, uzpūstām algām un ražošanas jaudas pasliktināšanos,” norāda ISW analītiķi.
Ziņu aģentūra “Bloomberg” 21.janvārī vēstīja, ka Krievijas Finanšu ministrija publicējusi ziņojumu, kurā prognozēta ekonomikas izaugsme un norādīts, ka Krievijas budžeta ieņēmumi 2024.gada decembrī sasniegs rekordaugstu līmeni – vairāk nekā četrus triljonus rubļu (aptuveni 38 miljardus eiro), kas ir par 28% vairāk nekā 2023.gada decembrī un augstākais līmenis kopš 2011.gada.
Tomēr šajos skaitļos nav ņemts vērā Krievijas neilgtspējīgais aizsardzības izdevumu līmenis, straujā inflācija, pieaugošais deficīts un Krievijas valsts ieguldījumu fonda erozija.
“Kremļa centieni demonstrēt ekonomisko spēku lielā mērā ir informatīvas operācijas, kuru mērķis ir nomierināt vietējo auditoriju un demonstrēt Krievijas spēku ārvalstīs, vienlaikus maskējot reālās problēmas, ar kurām saskaras Krievijas ekonomika un kuras padziļinās Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ,” secināts ISW ziņojumā.
