Putins izveidojis savu politbiroju 0
Politologi: Krieviju vada politbirojs ar Putinu kā galveno noteicēju priekšgalā.
Sabiedrisko attiecību un politisko konsultāciju firma “Minchenko Consulting” publicējusi plašu pētījumu, kurā analizēta šā brīža Krievijas politiskā sistēma, un pētījuma autori ir firmas direktors Jevgeņijs Minčenko un viņa kolēģis Kirils Petrovs. Pētījumā ietvertas intervijas ar vairāk nekā sešdesmit vārdā neminētiem Krievijas politiskās un biznesa vides pārstāvjiem, no kuriem viens izteicies, ka prezidenta Vladimira Putina izveidoto varas struktūru salīdzināt ar politbiroju ir pat ļoti korekti. Turklāt arī pētījumam dots visnotaļ simbolisks nosaukums “Vladimira Putina lielā valdība un “politbirojs” 2.0″.
Pētījuma mērķis bijis atveidot modeli, kādā pašlaik Kremlī tiek pieņemti svarīgākie lēmumi un kāds ticis radīts pēc 2011. un 2012. gada vēlēšanu cikla. Secināts, ka līdz ar Putina atgriešanos prezidenta amatā zudis Dmitrija Medvedeva prezidentūras laiku raksturojošais varas tandēms. Tagad, raksta pētījuma autori, to aizvietojis tāds kā astoņu cilvēku politbirojs, kurā darbojas Igors Sečins, Sergejs Čemezovs, Genādijs Timčenko, Jurijs Kovaļčuks, Sergejs Sobjaņins, Sergejs Ivanovs, Vjačeslavs Volodins un Dmitrijs Medvedevs. Sistēma radīta ar tādu nolūku, lai Putinam būtu iespēja sekot līdzi Kremļa iekšienē valdošo klanu savstarpējiem strīdiem, lai to atrisināšanā galavārds piederētu Krievijas prezidentam un lai bez viņa svētības neviens svarīgs lēmums netiktu pieņemts.
Katrs no astoņiem politbiroja cilvēkiem pārstāv savu nozari, vienlaikus neslēpjot arī personīgās intereses iegūt pēc iespējas lielāku svaru Krievijas varas struktūrās. Uzņēmuma “Rosneft” vadītājs Sečins vēlas iegūt aizvien lielāku teikšanu politbirojā, lai stiprinātu savu kā galvenā spēlētāja lomu enerģētikas tirgū. Viņam pretstāvi Kremļa gaiteņos cenšas radīt naftas tirgonis Timčenko un uzņēmējs Kovaļčuks, ilggadējs Putina draugs un kaimiņš atpūtas kompleksā “Ezers”; arī viņi cierē uz Krievijas enerģētikas tirgus lielāku pārraudzīšanu.
Tikmēr bijušajam prezidentam Medvedevam vairs nav atvēlēta pat tandēma otras puses loma. Viņš ir tikai daļa no sistēmas, kam nācies atteikties no jebkādām politiskām ambīcijām. Tiesa, tas nenozīmē, ka Medvedevam nebūtu absolūti nekādas teikšanas. Viņš joprojām bauda lielas daļas Krievijas uzņēmēju simpātijas, un, kā norāda pētījuma autori, tieši ar viņu atbalstu Medvedevam būtu pa spēkam stiprināt savas pozīcijas.
Valstij piederošā uzņēmuma “Rostehnologii” vadītāju Čemezovu pētījuma autori dēvē par noteicēju militārajā rūpniecībā, bet Maskavas mēru Sobjaņinu – par izšķirošu figūru Krievijas apgabala gubernatoru simpātiju nosargāšanā. Arī viņam izdevies izveidot, kā atzīmē pētījuma autori, “nekonfliktējošas attiecības ar oligarhiskajām struktūrām”. Tikmēr Kremļa administrācijas vadītāja Ivanova loma politbirojā ir saglabāt līdzsvaru politiskajā elitē un mēģināt nogludināt attiecības starp konkurējošajiem grupējumiem. Par viņa palīgu iecelts jaunpienācējs Krievijas politikā Volo- dins, kuram ir labas attiecības ar vairākiem reģionālajiem līderiem un kura ietekme politbirojā aizvien pieaugot.
Minčenko un Petrovs skaidro, ka šāda politbiroja izveides mērķis ir padarīt valsts varu par īpašumu un varas struktūrās ieviest pārmantojamību. Tiesa, šādas sistēmas iesakņošanās iespējama tikai ar nosacījumu, ja valsti nepiemeklē kādi sociāli satricinājumi. Taču arī šāds scenārijs, pēc pētījuma autoru domām, Kremlī jau apspēlēts. Tāpēc katram gadījumam ir sagatavots plāns B. Tad nosacītajā opozīcijā tiktu iesaistīti Putinam joprojām lojālie politiķi. Tie atkarībā no iedzīvotāju noskaņojuma būtu labējie liberāļi, piemēram, Mihails Prohorovs, vai kreisie politiķi un populisti ar Dmitriju Rogozinu priekšgalā.
