Putins izsludina mobilizāciju – sabiedrības gatavību karam. Kam būs jādodas karā, bet kurš par nepaklausību nonāks cietumā? 352
LETA ziņo, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Lai aizstāvētu mūsu dzimteni un [teritoriālo] nedalāmību, uzskatu par nepieciešamu atbalstīt Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba priekšlikumu veikt daļēju mobilizāciju,” televīzijas uzrunā sacīja Putins.
Viņš piebilda, ka jau parakstījis atbilstošu dekrētu.
Pēc Putina teiktā, tiks mobilizēti tikai tie pilsoņi, kuri ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze.
Iesauktie pirms nosūtīšanas uz vienību izies papildu militāro sagatavošanu, sacīja Putins.
Viņš norādīja, ka mobilizētajiem būs tāds pats statuss kā militārpersonām, kuras dienestā atrodas saskaņā ar līgumu.
Uz mobilizācijas atlikšanu varēs pretendēt militāri rūpnieciskā kompleksa organizācijās strādājošie, paredz dekrēts.
Putins arī teica, ka “savā agresīvajā pret Krieviju vērstajā politikā Rietumi pārkāpuši jebkādu robežu. (..) Vašingtonā, Londonā, Briselē tieši mudina Kijevu pārvietot karadarbību uz mūsu teritoriju. Jau neslēpti runā par to, ka Krievija kara laukā jāsagrauj visiem līdzekļiem, bet pēc tam mūsu valstij pilnīgi jāatņem politiskā, ekonomiskā, kultūras, vispār jebkāda suverenitāte un tā pilnībā jāizlaupa”.
Krievijas prezidents arī apsūdzēja Rietumus kodolšantāžā, kā arī draudēja, ka Krievija varot izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, ja tikšot apdraudēta tās teritoriālā integritāte.
“Ja tiks apdraudēta mūsu valsts teritoriālā nedalāmība, lai aizstāvētu Krieviju un tās tautu, mēs nepšaubāmi izmantosim visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Tas nav blefs,” sacīja Putins, faktiski liekot saprast, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu telekanālam “Rossija 24” teica, ka, īstenojot daļējo mobilizāciju, plānots iesaukt apmēram 300 000 rezervistu.
Kurš dosies karot, bet kurš nonāks cietumā? Krievijas medijs Fontanka.ru publicējis vairāku jautājumu un atbilžu apkopojumu par iespējamo gaidāmo mobilizāciju valstī.
Tas noticis pēc tam, kad 20. septembrī otrajā un trešajā lasījumā Krievijā pieņemts likumprojekts, kas paredz ieviest kriminālatbildību par atteikšanos ierasties vervēšanas iecirknī mobilizācijas laikā.
Krievijas Kriminālkodeksā līdz ar to pirmo reizi atrodami tādi jēdzieni kā “mobilizācija”, “karastāvoklis” un “kara laiks”.
Kas ir mobilizācija?
Mobilizācija ir pilna sabiedrības gatavība karam. Tas ir ne tikai karadienests, bet arī jebkurš cits darbs valsts drošības un aizsardzības labā. Mobilizācija var būt kopēja – visā valstī vai lokāla – noteiktos reģionos.
Kad izsludina mobilizāciju?
Mobilizāciju izsludina prezidents, un tas var notikt trijos gadījumos: agresija pret Krieviju, tieši agresijas draudi vai bruņoti konflikti Krievijas virzienā.
Ko skar Krievijas mobilizācija?
Aicinājumu uz karadienestu saņem visi vīrieši 18-55 gadu vecumā, kuriem ir A un B kategorijas. Aicinājumu saņem arī sievietes, kas saistītas ar karadienestu, piemēram, medmāsas, pārvadātājas, sakarnieces.
Kas tiek mobilizēts?
Nedienējušie un kara biļetes nesaņēmušie jaunieši līdz 27 gadu vecumam lokālas mobilizācijas gadījumā netiek uzskatīti par rezervistiem, taču vispārējās mobilizācijas gadījumā arī šie cilvēki (B kategorijas) var tikt iesaukti karadienestā.
Uz ko mobilizācija neattiecas?
Atbrīvojumu var saņemt vairākas iedzīvotāju grupas: rezervisti civilajām vajadzībām, cilvēki ar veselības problēmām (uz termiņu līdz 6 mēnešiem), tuvinieku aprūpētāji, vienīgie aizbildņi nepilngadīgiem brāļiem un māsām, vecāki, kas aprūpē četrus un vairāk bērnus, vientuļie vecāki un grūtnieces no 22 nedēļām.
Uz ko vēl mobilizācija neattiecas?
Prezidents var noteikt atbrīvojumu arī citām iedzīvotāju grupām. Armijā netiek ņemti arī cilvēki, kas atrodas ieslodzījumā par īpaši smagiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Kas notiek ar rezervistiem laikā, kad izsludināta mobilizācija?
Visiem rezervistiem mobilizācijas gadījumā jāierodas noteiktajās pulcēšanās vietās. Atsevišķas pavēstes izsūtītas netiek. Kara uzskaitē esošajiem uzreiz pēc informācijas par mobilizāciju izsludināšanas jāatstāj savas dzīvesvietas.
Kas notiek ar tiem, kas neierodas?
Līdz šim par to pienācās naudas sods, taču kopš 20. septembra noteikumi ir mainījušies. Par nepakļaušanos pavēlēm turpmāk tiks noteikts cietumsods līdz 3 gadiem, bet smagākos gadījumos – līdz pat 10 gadiem. Par dezertēšanu mobilizācijas laikā iespējams noteikt līdz pat 15 gadu cietumsodu.
Kādi vēl sodi paredzēti?
Izmaiņas paredz sekojošu atbildību:
– Par dezertēšanu mobilizācijas, karastāvokļa vai bruņota konflikta laikā ir paredzēts sods no 5 līdz 10 gadiem cietumā.
– Par noteikumu nepildīšanu – robežsardzes vai posteņa nesargāšanas dienesta laikā, ļaunprārīgu militāra īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu – līdz 10 gadiem cietumā.
– Par militārā īpašuma iznīcināšanu neuzmanības dēļ cietumsods paredzēts līdz 5 gadiem.
Vai tiks sodīta brīvprātīga padošanās gūstā un marodierisms?
Par brīvprātīgu padošanos ienaidniekam (bez valsts nodevības pazīmēm) paredzēts cietumsods no 3 līdz 10 gadiem. Savukārt par marodierismu karastāvokļa laikā paredzēts līdz 6 gadiem cietumā, bet maksimālā sankcija, ja parkāpums tiek veikts ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu, nogalināšanu vai laupīšanu lielos apmēros, var tikt sodīts ar līdz pat 15 gadiem cietumā.
