Mobilizāciju uzskata par apliecinājumu Krievijas neveiksmēm karā 54
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Ukrainas armijas veiksmīgajiem pretuzbrukumiem Krievijas iebrucējiem valsts dienvidaustrumos Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludinājis “daļēju” mobilizāciju un izteicis draudus “izmantot visus mūsu rīcībā esošos resursus, lai aizstāvētu Krieviju un mūsu cilvēkus”.
Sāk izpausties domstarpības Kremļa elitē
Videouzrunā televīzijā Putins paziņoja, ka pagaidām netiekot ieviesta vispārēja mobilizācija, bet pirmām kārtām tiek iesauktas rezervē esošas militārpersonas, kam ir militāra sagatavotība un pieredze. Analītiķi atzīmē, ka tā ir pirmā mobilizācija Krievijā pēc Otrā pasaules kara. Putina paziņojums tika vairākkārt atlikts, jo pret vispārēju mobilizāciju bija izteikušās ietekmīgas amatpersonas Kremļa elitē. Putina taktika dod viņam iespēju pagaidām izvairīties no iespējamām plašākām neapmierinātības izpausmēm, ja savus dēlus karā Ukrainā būtu jāsūta arī Kremļa elites labi situēto ierēdņu ģimenēm.
Kā ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstījis Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Agora” vadītājs Pāvels Čikovs, Sanktpēterburgā un Maskavā kara komisariāti jau sākuši masveidā izsūtīt pavēstes par iedzīvotāju iesaukšanu armijā.
Maskavā pavēstes ar mobilizācijas rīkojumiem no kara komisariātiem masveidā sākuši saņemt mediķi. Pavēstēs teikts, ka rezervistam jau no rīta jāierodas sava rajona kara komisariātā ar pasi un karavīra apliecību.
Paziņojumā par mobilizāciju Putins atkārtoja nepatiesos apgalvojumus par it kā NATO radītajiem kodoldraudiem Krievijai un izteicās, ka Krievija esot karastāvoklī ar kolektīvajiem Rietumiem, kas cenšoties “vājināt, sašķelt un sagraut” Krieviju.
Krievijas prezidents apsūdzēja Rietumus kodolšantāžā, kā arī draudēja, ka Krievija varot izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, ja tikšot apdraudēta tās teritoriālā integritāte.
“Ja tiks apdraudēta mūsu valsts teritoriālā nedalāmība, lai aizstāvētu Krieviju un tās tautu, mēs neapšaubāmi izmantosim visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Tas nav blefs,” teica Putins, faktiski liekot saprast, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus.
Putins sacīja, ka Krievija “darīs visu, lai radītu drošu vidi” Kremļa atbalstītajiem spēkiem pašpasludinātajās Doneckas un Luhanskas “tautas republikās” un vēl divos Krievijas daļēji okupētajos Ukrainas apgabalos, kur šonedēļ paredzēti “referendumi” par pievienošanos Krievijai.
Ukraina, ASV, ES un citi Rietumu sabiedrotie paziņojuši, ka neatzīs šo viltus referendumu rezultātus. Kremļa plāns atzīt daļu Ukrainas par savu teritoriju dotu grūdienu militārai eskalācijai un vēl aktīvākiem uzbrukumiem Ukrainas ekonomiskajai infrastruktūrai, neizslēdzot pat kodolieroču pielietošanu.
Mobilizāciju uzskata par apliecinājumu Krievijas neveiksmēm karā
Gan Ukrainā, gan citās valstīs Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums izsludināt daļēju mobilizāciju tiek uzskatīts par apliecinājumu Krievijas neveiksmēm karā. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless norādīja, ka Putina lēmums iesaukt armijā rezervistus parāda, ka iebrukums cieš neveiksmi.
“Nekāds draudu un propagandas daudzums nevar noslēpt faktu, ka Ukraina uzvar karā, starptautiskā sabiedrība ir vienota un Krievija kļūst par globālu izstumto,” teikts britu ministra paziņojumā. “Krievija ar daļēju mobilizāciju vēl vairāk saasina šo agresijas karu, kas pārkāpj starptautiskās tiesības,” pavēstīja Vācijas vicekanclers Roberts Habeks, uzsverot, ka “mēs turpinām pilnībā atbalstīt Ukrainu”.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums izsludināt daļēju mobilizāciju un “referendumu” organizēšana okupētajās Ukrainas teritorijās ar mērķi anektēt tās parāda viņa izmisumu, jo karš Ukrainā nevirzās uz priekšu tā, kā viņš cerēja, paziņojis ES pārstāvis. “Tas ir kārtējais pierādījums, ka Putins nav ieinteresēts mierā, ka viņu interesē viņa sāktā kara eskalācija,” viņš teica.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī norādīja, ka rit jau 210. diena Krievijas sāktajā “trīs dienu karā”. “Krievi, kuri aicināja iznīcināt Ukrainu, tagad saņēmuši mobilizāciju, slēgtas robežas, nobloķētus kontus un cietumsodus par dezertēšanu,” atzīmē Podoļaks.
Viņa kolēģis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pauda viedokli, ka Krievijas lielie zaudējumi karā piespieduši Kremli spert šādu soli.
Krievijas jauniešu kustība aicina uz protestiem
Krievijas jauniešu kustība “Vesna” (“Pavasaris”) izsludinājusi visā Krievijā protesta akciju pret prezidenta Vladimira Putina izsludināto daļējo mobilizāciju, aicinot visu pilsētu iedzīvotājus iziet ielās plkst. 19 pēc vietējā laika.
“Tūkstošiem krievu vīriešu – mūsu tēvu, brāļu un vīru – tiks iemesti kara gaļas mašīnā. Par ko viņi mirs? Par ko mātes un bērni lies asaras? Par Putina pili?” sociālajos tīklos raksta aktīvisti.
Viņi uzsver, ka pēc mobilizācijas izsludināšanas “karš patiesi nāks katrā mājā un katrā ģimenē”, bet krieviem “jāmirst, lai labotu Putina režīma kļūdas, kas iegrūda Krieviju milzīgā slaktiņā, izolācijā un nabadzībā.”
“Deputāti un ierēdņi, kuri katru dienu kliedza par mobilizācijas nepieciešamību, paliks savos siltajos krēslos – dzīvi un veseli. Mēs uzskatām, ka viņus vajag mobilizēt un nosūtīt uz Ukrainu – lai viņi mirst par savām slimajām fantāzijām, nevis sūta parastos puišus nāvē,” teikts paziņojumā.
