Putins izmanto PSRS taktiku un gatavo Trampam lamatas: atklāj, kāds ir diktatora plāns, kas bieži izmantots Aukstā kara laikā 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins vilcinās ar uguns pārtraukšanu un vienlaikus cenšas ievilināt ASV prezidentu Donaldu Trampu Aukstā kara laikā bieži izmantotā slazdā, raksta “Politico”.
Izdevums atzīmē, ka viss, ko Tramps divu stundu ilgajā telefonsarunā panāca no Putina, bija Krievijas un Ukrainas karagūstekņu apmaiņa.
Putins arī apsolīja 30 dienas neveikt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, taču tas viņam netraucēja pēc pāris stundām turpināt uzbrukumus Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem un aviobumbām.
Putins arī izvirzīja Kijivai nepieņemamus nosacījumus: pilnīgu Rietumu militārās palīdzības apturēšanu un atteikšanos sniegt Ukrainai izlūkdatus.
Tajā pašā laikā Kremļa saimnieks joprojām nav pieņēmis priekšlikumu par pilnīgu pamieru. Neskatoties uz to, Tramps novērtēja sarunu kā “labu un produktīvu”.
Tramps savā platformā “Truth Social” pavēstīja, ka viņi ar Putinu produktīvā sarunā vienojušies ātri strādāt pie pilnīga pamiera panākšanas un pie tā, lai galu galā izbeigtu briesmīgo karu starp Krieviju un Ukrainu.
Jau 23. martā Saūda Arābijā plānota Krievijas un ASV delegāciju tikšanās, lai turpinātu apspriest miera līguma sagatavošanu.
Bijušais ASV izlūkdienesta virsnieks un nacionālās drošības speciālists Metjū Šūmeikers brīdināja, ka Tramps riskē nonākt Putina lamatās, ļaujot izmantot Aukstā kara laikā pielietoto PSRS klasisko taktiku – apzinātu sarunu procesa vilcināšanu.
Aukstā kara laikā amerikāņu līderi bieži saskārās ar to, ka Maskava speciāli novilcināja sarunu procesu, lai iegūtu laiku pārgupēties vai atrastu jaunus ietekmes sviras pret pretiniekiem.
“Tramps riskē iekrist šajās vēsturiskajās lamatās, jo Putina kavēšanās var dot Krievijai iespēju nostiprināt savas pozīcijas gan militāri, gan politiski, vienlaikus graujot ASV uzticamību un vienotību ar sabiedrotajiem,” viņš uzsvēra.
Viena no potenciāli satraucošām pazīmēm Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā bija Baltā nama oficiālā paziņojuma tonis.
Tā vietā, lai kritizētu Krievijas nevēlēšanos pilnībā pārtraukt uguni, ASV sniegtajā sarunas aprakstā valdīja pozitīva noskaņa.
Baltā nama paziņojumā, kas veidots Trampam raksturīgajā stilā, tika uzsvērta iespēja noslēgt “milzīgus ekonomiskos darījumus” starp Vašingtonu un Maskavu. “Abi līderi vienojās, ka uzlabotas divpusējās attiecības starp ASV un Krieviju varētu nest milzīgus ieguvumus,” teikts paziņojumā.
Kremļa versija bija vēl slavinošāka, cenšoties pasniegt Krieviju kā līdzvērtīgu lielvaru ASV ģeopolitiskajā kontekstā. Pēc Maskavas sniegtās informācijas, Vašingtona un Maskava veiks “kopīgus centienus” krīzes situāciju risināšanā Tuvajos Austrumos, kā arī sadarbosies kodolieroču neizplatīšanas un globālās drošības jautājumos.
Eksperti norāda, ka Putins un Tramps sarunā pievērsuši pārāk lielu uzmanību tēmām, kas nav saistītas ar karu Ukrainā, piemēram, hokejam.
Turklāt Tramps neuzskatīja par vajadzīgu piezvanīt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un informēt viņu par sarunas saturu – viņš par to uzzināja no medijiem.
Jau vēstīts, ka Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, paziņojis Baltais nams.
Vašingtona to raksturoja kā pirmo soli virzībā uz mieru un pauda cerību, ka galu galā tiks panākts arī pamiers Melnajā jūrā un pilnīga un ilgstoša karadarbības izbeigšana.
Sarunā, kas ilga vairāk nekā pusotru stundu, panākta arī vienošanās par tūlītēju plašāku miera sarunu sākšanu.
