Putins apsūdz Savienotās Valstis “neofašistu” atbalstīšanā 9
Aizvadītajā nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos notika Valdaja starptautiskā diskusiju kluba ikgadējais saiets. Tā ietvaros aptuveni 40 minūšu garā uzrunā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmantoja izdevību, lai Krievijas ārpolitiku pasniegtu kā pilnīgi nevainīgu un lai paziņotu, ka tieši ASV, pārējām valstīm uzspiežot “vienpusēju diktātu”, apdraud starptautisko drošību un ir izprovocējusi Ukrainas krīzi, nerēķinoties ar Maskavas it kā likumīgajām interesēm saglabāt savu ietekmi bijušās padomijas valstīs.
Bez diplomātijas
Savu uzrunu Krievijas prezidents sāka ar atziņu, ka viņš runās atklāti, nelietojot “diplomātu valodu”. Vispirms Putins paziņoja, ka aukstais karš nebeidzās ar “mieru, sapratni un caurredzamiem līgumiem”, bet gan “tā saukto aukstā kara uzvarētāju vēlmi pārveidot pasauli saskaņā ar savām interesēm”. Putins paziņoja, ka Savienotās Valstis tā vietā, lai aizstāvētu “demokrātiju un suverēnas valstis”, paudušas atbalstu “apšaubāmām” grupām – atklātiem “neofašistiem” un islāma radikāļiem. “Kāpēc viņi atbalsta šādus cilvēkus?” Valdaja klubā jautāja Putins. “Viņi to dara, jo ir izlēmuši tos izmantot, lai sasniegtu savus mērķus,” pats arī atbildēja Krievijas prezidents, paskaidrojot, ka “ASV mērķis ir radīt vienpolāru pasauli, kurā amerikāņu intereses būtu neapstprīdamas”. “Ukraina ir spilgts piemērs konfliktiem, kas ietekmē globālo spēku līdzsvaru,” paziņoja Kremļa saimnieks un apsūdzēja rietumvalstu valdības apvērsuma izprovocēšanā Ukrainā, kā iespaidā februārī no varas tika gāzts Kremlim draudzīgais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. “Neviens negribēja mūsos klausīties, un neviens nerunāja ar mums. Tā vietā, lai veidotu grūtu, bet civilizētu dialogu, viņi uzsāka valsts apvērsumu. Viņi iegrūda valsti haosā, ekonomikas un sociālās sfēras sabrukumā, pilsoņu karā ar milzīgiem zaudējumiem,” paziņoja Kremļa saimnieks.
Valdaja diskusiju kluba saietā Putins turējās pie Krievijas propagandas mašinērijas veidotās “realitātes”, pēc kuras Krievija nav iesaistīta karadarbībā Ukrainas austrumos. Putins arī stāstīja, ka Krievija nepieprasa “īpašu vietu pasaulē”, bet gan tikai “cieņu”, ko acīmredzot tai esot laupījuši Rietumi. “Apgalvojumiem, ka Krievija mēģina atjaunot kaut kāda veida impēriju, kas apdraudētu kaimiņvalstu suverenitāti, nav pamata,” paziņoja Kremļa saimnieks.
Krievija veido savu “realitāti”
Savā uzrunā Putins arī izteicās, ka “ASV un Krievijai vajadzētu pavilkt svītru zem nesenajiem notikumiem un pārveidot globālo pārvaldes sistēmu saskaņā ar daudzpolārām līnijām”. Tiesa, britu laikraksta “The Financial Times” vērtējumā šādas formas Putina aicinājums uzskatāms par netiešiem draudiem Rietumiem – sastrādāties ar Maskavu vai rēķināties ar vēl lielāku konfrontāciju.
Ziņu aģentūra “Reuters” Putina runu novērtējusi kā izteikti Rietumiem “naidīgu”, kuras saturs pilnībā atbildis Kremļa propagandas mašinērijas producētajiem stāstiem par Putinu kā Krievijas iedzīvotāju interešu aizstāvi pret naidīgajām rietumvalstīm. Par to liecina Krievijas prezidenta paziņojumi, komentējot rietumvalstu noteiktās sankcijas: “Krievija nevienam neko nelūgs, Krievija ir pašpietiekama.” Turklāt Krievijas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Putina realitāte, kā to vienā no saviem komentāriem nodēvējis britu laikraksts “The Financial Times”, Krievijā tiek pieņemta. Viskrievijas sabiedriskā viedokļa pētījuma centra nesen veiktā aptauja liecina – 22 procenti valsts iedzīvotāju uzskata, ka ASV rada Krievijai lielākos terordraudus, kamēr islāma radikāļus kā galveno draudu nosaukuši 13 procenti cilvēku. Vēl pērn ASV kā galveno terordraudu identificēja vien četri procenti Krievijas iedzīvotāju, norāda laikraksts “The Moscow Times”.
