Putins ir veiksmīgi izvairījies no Trampa tarifiem, taču viņu gaida sāpīgs šoks. Par ko ir runa? 0
ASV prezidenta Donalda Trampa izraisītais tirdzniecības karš smagi skāris Krieviju, raksta izdevums “The Telegraph”.
Kad Tramps ar patosu ieviesa muitas nodevas pat salām, kurās dzīvo tikai pingvīni, no pirmā acu uzmetiena šķita, ka Maskavai izdevies izsprukt cauri sveikā. Tomēr, kā raksta izdevums, patiesībā sekas Krievijai izrādījušās daudz postošākas.
Trampa tarifi ir izraisījuši strauju naftas cenu kritumu.
Kopš gada sākuma Brent naftas cena sarukusi par gandrīz 15%, noslīdot zem 63 ASV dolāriem par barelu — zemākā līmeņa kopš 2021. gada augusta.
Investori bažījas par iespējamu globālu recesiju, un šī nenoteiktība jau sāk gremdēt Krievijas eksporta ienākumus.
Ekonomisti prognozē arī turpmāku cenu kritumu: Goldman Sachs prognozē, ka līdz 2026. gada beigām Brent cena var sasniegt 55 dolārus, bet ASV recesijas gadījumā — pat 50 dolārus.
Vēl drūmāka scenārija gadījumā tarifu eskalācija var novest pie OPEC+ vienošanās sabrukuma, kas savukārt var pazemināt naftas cenu līdz 40 dolāriem par barelu.
Krievijai, kuras eksporta ieņēmumu pamatā ir nafta, tas nozīmē miljardiem dolāru lielus zaudējumus.
Katrs dolārs cenas kritumā nozīmē 2,7 miljardus dolāru mazāk valsts kasē. Pašreizējais kritums jau draud ar 25 līdz 30 miljardu dolāru zaudējumiem gadā.
Ja cena nokritīs līdz 50 dolāriem, zaudējumi var sasniegt 67 miljardus dolāru.
Naftas ieņēmumu samazināšanās nozīmē arī nodokļu kritumu — īpaši no dabas resursu ieguves nodokļa, kas var sarukt par triljonu rubļu jeb 12 miljardiem ASV dolāru.
Ņemot vērā, ka februārī nafta veidoja 42,5% no eksporta ieņēmumiem un 32,5% no budžeta ienākumiem, situācija kļūst kritiska.
Lai gan Rietumi ir noteikuši cenas griestus Krievijas naftai (60 dolāri par barelu), šī pieeja izrādījusies nepietiekami efektīva.
Krievija aktīvi izmanto “ēnu floti” – kuģus, uz kuriem neattiecas Rietumu apdrošināšanas ierobežojumi.
Taču, lai noturētu eksportu, Krievijai nākas piedāvāt lielas atlaides: februārī Urals naftas cena bija par 14 dolāriem zemāka nekā Brent, t.i., ap 50 dolāriem par barelu. Ņemot vērā, ka ražošanas izmaksas ir 15-20 dolāru, peļņa joprojām ir, taču tā būtiski sarūk.
Krievija nespēj palielināt naftas ieguvi, jo tās ražošanas jaudas jau ir sasniegušas maksimumu, bet investīcijas paplašināšanai nav pieejamas sankciju un ekonomiskās nestabilitātes dēļ.
Ieņēmumu kritums rada spiedienu uz rubli, veicina inflāciju (kas februārī pārsniedza 10%) un liek Centrālajai bankai turēt pamatlikmi rekordaugstā līmenī — 21%.
Tomēr pat šādi pasākumi nespēj stabilizēt situāciju: reālā inflācija var būt vēl augstāka nekā oficiālā statistika.
Analītiķi atzīst — tas ir smags trieciens ekonomikai, taču ne pietiekami, lai piespiestu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sākt sarunas par mieru Ukrainā.
Naftas cenas varētu pieaugt, ja OPEC pārskatīs ieguves palielināšanas plānus vai Tramps atcels savus muitas tarifus, taču pastāv arī riski. Viens no tiem ASV sekundāro sankciju ieviešana pret valstīm, kas pērk Krievijas naftu. Šāda ideja jau tiek apspriesta Kongresā.
Ironiski, bet izšķiroša loma varētu būt Ķīnai.
Ja Pekina pastiprinās atbildes pasākumus ASV tirdzniecības politikai, tas var izraisīt jaunu globālās ekonomikas lejupslīdi, kas nozīmē, ka naftas cenas kritīsies vēl vairāk. Krievijai tas būtu īpaši sāpīgi.
Maskava var uz laiku apiet sankcijas, bet tā nevar kontrolēt pasaules tirgus. Naftas cenu kritums nav ārējs apdraudējums, bet gan iekšēja problēma, kas apdraud agresorvalsts ekonomiskas ilgtspēju.
