“Putins ir ārpus spēles”. Nosaukta viena no Krievijas “vājajām vietām” 0
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Gīlijs trešdien, 18.decembrī, bija ieradies vizītē Ukrainā, lai ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas vadītāju Rustemu Umerovu pārrunātu atbalstu Ukrainai un plānus 2025.gadam.
Gīlijs par Krievijas “vājuma” pazīmi uzskata tās plānus 2025.gadā ieņemt četrus Ukrainas reģionus (Hersonu, Zaporižji, Doņecku un Luhansku). “Galu galā jau agrāk Krievija bija paziņojusi par šo reģionu “saņemšanu”.”
“Viņi [krievi] uzskatīja, ka viņu iebrukums ilgs nedēļu. Un šeit jūs esat: valsts, kas joprojām karo vairāk nekā tūkstoš dienu, un Putins ir spēris stratēģisku soli atpakaļ Sīrijā. Tas ir signāls jebkurai valstij, kas skatās uz Krieviju kā sava veida garantu, stratēģisko sabiedroto un sabiedroto drošības jautājumos – kad likme ir augstāka par visu citu, Putins vienkārši pamet spēli,» izteicās Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija turpina palielināt jūras spēku bezpilota lidaparātu, pretgaisa aizsardzības aprīkojuma un artilērijas piegādi Ukrainai. 2025. gadā, piemēram, Londona vēlas palielināt atbalstu – sadarbojoties aizsardzības industrijas jomā, koordinējot starptautiskos sabiedrotos, kā arī ar apmācībām, viņš sacīja plkst.
Ministrs: Lielbritānijas militārpersonas varētu doties uz Ukrainu apmācīt karavīrus
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs pieļauj, ka Lielbritānijas armija varētu apmācīt karavīrus Ukrainā. Laikraksts “The Telegraph” ziņo, ka ministrs šādu viedokli paudis vizītē Kijivā.
Hīlijs sacīja, ka mācības vajag vairāk pielāgot tam, kas nepieciešams ukraiņiem. “Mums ir nepieciešams atvieglot ukraiņiem piekļuvi un strādāt ar ukraiņiem, lai palīdzētu viņiem motivēt un mobilizēt vairāk jauniesaucamo,” sacīja ministrs.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka tiks sāktas mācības, kurās Ukrainā piedalīsies britu militārpersonas, viņš atbildēja, ka Londona meklēs iespējas reaģēt uz to, ko vēlas ukraiņi.
Pagājušajā gadā bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss intervijā laikrakstam “Sunday Telegraph” pauda atbalstu šādam solim, bet Hīlijs ir pirmais valdības pārstāvis, kas izsaka šādu ierosinājumu.
Hīlijs arī paziņoja par jaunu 225 miljonu sterliņu mārciņu (273 miljonu eiro) lielu palīdzības paketi Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Kijivai vajadzētu sākt sarunas no spēka, nevis vājuma pozīcijas.
Ministrs telekanālam LBC sacīja, ka šis ir kritisks periods Ukrainai: “Krievi izdara spiedienu uz Ukrainu frontes līnijā, bet pats [diktators Vladimirs] Putins izrāda vājuma pazīmes, izsaucot palīgā Ziemeļkorejas karaspēku, lai pastiprinātu savu armiju, atsakoties no [Sīrijas diktatora Bašara al] Asada un nespējot aizstāvēt savas pozīcijas Sīrijā”.
