Putins ierodas Ķīnā 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar ieradās trīs dienu vizītē Ķīnā, lai stiprinātu saimnieciskos un tirdzniecības sakarus ar pasaules otro lielāko ekonomiku un piedalītos reģionālajā drošības apspriedē, kur tiksies arī ar Irānas un Afganistānas vadītājiem.
Slavē “paraugattiecības”
Putins, kurš divu iepriekšējo prezidentūru laikā no 2000. līdz 2008. gadam vairākkārt metis izaicinājumu Rietumu politikai, vēlas uzsvērt Krievijas un Ķīnas nereti sarežģīto attiecību svarīgumu, jo abām valstīm ir veto tiesības ANO Drošības padomē, atzīmē ziņu aģentūra “Reuters”. Lai gan abām valstīm bija virkne robežkonfliktu un saspīlētas attiecības padomju laikā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Putina vizītes priekšvakarā paziņoja, ka Krievijai ir “parauga attiecības” ar Ķīnu ārpolitikā, kur Maskavai un Pekinai ir vienots viedoklis, piemēram, par sankciju noraidīšanu pret Asada režīmu Sīrijā un Irānu par kodolprogrammas izvēršanu.
Kritiķi apgalvo, ka Putina Krievija un komunistu pārvaldītā Ķīna ir galvenokārt ieinteresētas demokratizācijas prasību atvairīšanā iekšpolitikā, bet nekļūs par stratēģiskajiem partneriem ārpolitikā, jo Ķīna ir pārāk liels potenciāls drauds Krievijai.
Ķīnā šā gada nogalē tiek gatavota vadības maiņa augstākajā līmenī. Pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu Hu Dziņtao Putins apspriedīsies arī ar premjera vietnieku Li Kecjanu, kurš būšot nākamais valdības vadītājs, un Si Dzinpinu, kurš kļūšot par valsts prezidentu. Putina vizītes laikā paredzēts parakstīt 17 līgumus par tirdzniecības paplašināšanu, kas pērn bija 80 miljardi dolāru, bet pēc dažiem gadiem varētu pārsniegt simt miljardus dolāru. Krievijas delegācijā ir seši ministri, valsts enerģētikas firmu “Gazprom”, “Rosneft” un “Transneft” vadītāji, kā arī virkne vadošo Krievijas uzņēmēju, paziņojis prezidenta ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs. Lai arī enerģētika ir viena no galvenajām Putina sarunu tēmām Pekinā, ilgi gaidītā vienošanās par 70 miljardu kubikmetru gāzes tiešu piegādi Ķīnai netiks parakstīta, jo vizītes priekšvakarā “Gazprom” atzina, ka nav izdevies vienoties par cenu. Toties paredzēts parakstīt vienošanos par kopīgu projektu tālsatiksmes pasažieru lidmašīnas būvē, ko īstenos Krievijas aviobūves firma “Iljušin” un Ķīnas sabiedrība “Comac”.
Var kļūt par Ķīnas ekonomikas “apendiksu”
Rietumu analītiķi atzīmē, ka Ķīna ir ne tikai Krievijas partnere tirdzniecībā un diplomātijā, bet arī potenciāla sāncense milzīgo mazapdzīvoto Sibīrijas plašumu un to dabas bagātību apguvē. Septembrī Vladivostokā paredzēta Āzijas un Klusā okeāna valstu vadītāju apspriede (APEC), tāpēc Maskava pēdējos gados pievērsusi lielu uzmanību ieguldījumiem Krievijas Klusā okeāna piekrastes teritorijas saimnieciskajā attīstībā un militāro objektu modernizācijā. Nupat pabeigts tilts vairāku kilometru garumā no Vladivostokas ostas līdz Krievu salai, kur pirms 20 gadiem, kad sabruka Padomija, vairākos posteņos karavīri nomira badā, jo vētru dēļ netika piegādāta pārtika, raksta “Reuters”.
“Ja Pēteris Pirmais dzīvotu šodien, viņš pārvietotu Krievijas galvaspilsētu uz Vladi vostoku, nevis Sanktpēterburgu,” uzskata Kārnegi fonda Maskavas nodaļas analītiķis Dmitrijs Treņins.
Viņaprāt, Klusais okeāns šodien līdzinās Baltijas jūrai 18. gadsimtā, tāpēc Krievijai jāpievērš daudz vairāk uzmanības Tālajiem Austrumiem nekā līdz šim, citādi Krievija var kļūt par “apendiksu” Ķīnas strauji augošajai ekonomikai.
It kā uzklausot brīdinājumus par Ķīnas augošo ietekmi, Krievijas jaunajā valdībā pirmo reizi darbosies ministrs, kuram jāplāno Tālo Austrumu apgabala attīstība. Analītiķi šaubās, vai birokrātiskais valsts aparāts spēs izstrādāt detalizētu un efektīvu plānu šīs stratēģiski svarīgās teritorijas apguvei.
