Putins ģimenes lokā atzīmē 60.dzimšanas dienu 0
Krievijas prezidents Valdimirs Putins 7.oktobrī ģimenes un draugu lokā svin 60.dzimšanas dienu. Putins jubileju atzīmēja savā dzimtajā pilsētā Sanktpēterburgā, kur pavadīja dienu ar draugiem un tuviniekiem, informēja Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Viņu sumināja arī daudzi atbalstītāji. “Jūs vārds ir gudra politiķa un stingra Krievijas un pasaules līdera simbols,” atklātā apsveikuma vēstulē rakstīja Sanktpēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko.
Maskavas mākslas centrā tika atklāta izstāde, kā arī plānota Putina mīluļa labradoru šķirnes kucītes Konijas sugas pārstāvju izstāde. Savukārt televīzijas kanālā NTV pirmizrādi piedzīvoja neierasti personīga videofilma par Putinu.
Putins ir slavens ar centieniem plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā nonākt kā sportiskam un azartiskam līderim. Viņš ir peldējis tauriņstilā pa mežonīgajām Sibīrijas upēm, jājis zirga mugurā, lidojis ar deltaplānu.
Tomēr Putina pretinieki norādījuši uz to, ka viņa vecumā šādas izdarības vairs nepiedienas. Opozīcijas aktīvisti interneta ierakstos atgādināja, ka Krievijas revolūcijas līderis Vladimirs Ļeņins jau 52 gadu vecumā tika saukts par “vectēvu Ļeņinu”. Svētdien opozīcijas aktīvisti plāno demonstrāciju, kuras sauklis ir “Sūtīsim vectēvu pensijā”.
Jurija Levadas socioloģisko pētījumu centra šonedēļ publicēti aptaujas rezultāti liecina, ka Putinu Krievijas sievietes joprojām mīl – 20% aptaujāto Krievijas sieviešu atzina, ka vēlētos apprecēties ar Putinu.
Krievijas premjerministrs un bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs apsveicis Putinu telefoniski. Medvedevs arī sagādājis Putinam dāvanu – 1910.gadā izdotu Aleksandra Benuā grāmatu par dzīvi cara laika ciematā.
Putins šogad kļuva par Krievijas prezidentu pēc četru gadu pārtraukuma, kura laikā bija premjerministrs.
Putins uzvarēja 4.martā notikušajās prezidenta vēlēšanās, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem iegūstot 63,6% balsu. Tomēr divos mēnešos starp Valsts domes vēlēšanām decembra sākumā, kurās vairākumu parlamenta apakšpalātā saglabāja Putina partija “Vienotā Krievija”, un prezidenta vēlēšanām Krievijā notika plašas protesta akcijas pret Putinu un pārkāpumiem vēlēšanās.
Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu “pēcteci”, saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.
Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas “Vienotā Krievija” kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.
Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēja nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents vairāk nekā divus amata termiņu pēc kārtas.
