Putins gādā naudu karam ar privātpersonu īpašumu konfiskāciju – rezerves fondā naudas krājumi izsīkst 178
Putina kara izdevumi novedīs Krieviju līdz bankrotam, jo valstij gada laikā beigsies nauda, raksta express.co. Ja 2022. gada jūlijā Krievijas Nacionālās bagātības fondā bija 140 miljardu ASV dolāru rezerve, tad 2023. gada beigās tā samazinājās līdz 56 miljardiem USD. Sašķobījušos finanšu uzlabošanai Putins ķēries pie vērienīgas privātpersonām piederošu uzņēmumu un citu aktīvu atņemšanas, šim nolūkam pieņemot īpašus likumus un veicot grozījumus esošajos.
Krievijas eksperts Ouens Metjūss laikrakstam “The Spectator” norādījis, ka pie pašreizējā 4,4 miljardu ASV dolāru mēnesī sadedzināšanas tempa Krievijas Nacionālās bagātības fonda rezerves izzudīs pēc nedaudz vairāk nekā gada. Krievijai katastrofāli nepieciešama nauda, lai bombardētu Ukrainas pilsētas un turpinātu pašas izraisīto karu. Īpašumu nacionalizācija Kremlim varētu būt ievērojams naudas avots savas kara mašīnas finansēšanai.
Kā pērn ziņoja aģentūra “Bloomberg”, Krievijas biznesmeņi Putina spiediena un sankciju ietekmē izveduši no Eiropas vismaz 50 miljardus dolāru vērtus aktīvus. “Tagad turīgākajiem Krievijas iedzīvotājiem paliek arvien mazāk vietu, kur izvietot savu bagātību, jo daudzi atrodas zem ASV, Lielbritānijas vai Eiropas Savienības sankcijām,” norādīja aģentūra. Taču ja ES un ASV sankciju ietekmē daudzu Krievijas miljardieru aktīvi ir iesaldēti, tad to vai citu faktoru ietekmē nonākot Krievijā, šie aktīvi var tikt nacionalizēti un pārvērsties pret ukraiņiem raidītos šāviņos un bumbās.
Par izrunāšanos pret armiju – īpašuma konfiskācija
Janvāra beigās Krievijas Valsts dome pieņēma likumprojektu par īpašuma konfiskāciju visiem par armijas diskreditāciju notiesātajiem. Tagad Krievijas represīvās struktūras varēs novilkt pēdējo kreklu ikvienam, kurš atļausies protestēt pret karu Ukrainā un Krievijas armijas pastrādātajām zvērībām. Taču kamēr varas iestādes vēl tikai gatavojas atņemt īpašumus pilsoņiem, Ģenerālprokuratūra jau vairāk nekā gadu arestē Krievijas uzņēmēju uzņēmumus valsts labā, ziņo Meduza.
Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas varas iestādes arvien biežāk draud uzņēmumiem ar nacionalizāciju. Vispirms šādus draudus saņēma ārzemju uzņēmumi, kas aizgāja no Krievijas tirgus, tad Krievijas uzņēmēji, kas pameta valsti, un vēlāk uzņēmumi, kas nespēja izpildīt valsts pasūtījumus, proti, nespēja piegādāt militāro produkciju noteiktajā laikā, raksta “Meduza”.
Otrajā kara gadā Putins ar saviem dekrētiem sāka pārņemt valsts kontrolē lielus ārvalstu uzņēmumus. Arī Krievijas uzņēmēji, un ne tikai tie, kas pārcēlās uz ārzemēm vai nodarbojās ar armijas apgādi, sāka zaudēt savus aktīvus. Krievijā tiek pieņemti atsevišķi likumi un grozīti esošie, lai šo ekspropriāciju padarītu ātrāku un varas iestādēm vieglāku.
Privatizācija neesot bijusi likumīga
Visizplatītākā prokuratūras shēma Krievijas iedzīvotāju aktīvu konfiscēšanai ir balstīta uz apgalvojumiem, ka deviņdesmitajos gados privatizācijas laikā uzņēmumi un aktīvi “tika izņemti no Krievijas Federācijas īpašuma pret tās gribu.” Savu īpašumu var zaudēt ne tikai lielie akcionāri, bet arī mazākuma ieguldītāji – tie, kas biržā iegādājušies dažas akcijas.
Nacionalizācijas shēmā ietilpst arī korupcijā vai krāpšanā apsūdzētu uzņēmēju aktīvu konfiskācija. Prokurori pieprasa konfiscēt īpašumu, kas daudzus gadus atklāti piederēja personām, pret kurām līdz šim nebija nekādu pretenziju. Pagājušajā gadā iesniegtas vismaz astoņas šādas prasības, tai skaitā arī pret bijušo Valsts domes deputātu Sergeju Petrovu, kura ģimenei piederēja viens viena no Krievijas lielākajiem automobiļu tirgotājiem “Rolf Holding”. Sākumā šī holdinga akcijas saskaņā ar 2023. gada decembra beigās parakstīto Putina dekrētu tika nodots pagaidu pārvaldībā “Rosimuščestvo”, bet piecas dienas vēlāk ģenerālprokuratūra iesniedza prasību tiesā, pieprasot, lai šīs pašas akcijas tiktu pārņemtas Krievijas Federācijas īpašumā.
Krievi – “ārvalstu investori”
Vēl viens veids, kā atņemt aktīvus Krievijas privātīpašniekiem, ir pasludināt viņus par “ārvalstu investoriem”. Proti, 2023. gadā tika pastiprinātas likuma prasības ārvalstu investīcijām un tagad par “ārvalstu investoru” var kļūt krievs, kuram ir citas valsts uzturēšanās atļauja vai cits dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties ārpus Krievijas. Šo jauninājumu dēļ prokuratūrai, tiesām un Federālajam pretmonopola dienestam būs vēl vieglāk arestēt Krievijas uzņēmēju aktīvus, norāda “Meduza”.
Līdzīgu shēmu Krievija varētu mēģināt izmantot arī pret Latvijas pilsoni Pēteri Avenu, kura aktīvu vērtība pēc “Bloomberg” aplēsēm ir 6,31 miljardi ASV dolāru. Pret Avenu un viņa biznesa partneri Mihailu Frīdmanu pērn Krievijas ģenerālprokuratūrā vērsās arī kustības “Tēvzemes aizstāvju armija” vadītājs Ivans Otrakovskis, kurš aicināja viņus pārbaudīt pēc pantiem par “valsts nodevību” un “armijas diskreditēšanu”, norādot, ka cenšoties panākt ASV un ES sankciju atcelšanu, viņi ziedojuši 150 miljonus eiro Ukrainai.
Par to, ka Krievijas ģenerālprokuratūrai visi līdzekļi ir labi, liecina jau viena no pirmajām “ārvalstu investoru” prāvām, kas beidzās ar Murmanskas jūras zvejas ostas akciju konfiskāciju. Galvenais valsts arguments šajā procesā bija fakts, ka ostas labuma guvējs, uzņēmējs Aleksandrs Romanovs 2020. gadā zaudēja nodokļu rezidenci Krievijas Federācijā, jo viņš tajā gadā uzturējās ārvalstīs vairāk nekā ārvalstu investīciju likumā noteiktās 182 dienas. Taču pandēmijas dēļ Federālais nodokļu dienests bija ieviesis atvieglojumus un nodokļu rezidenta statusu 2020. gadā varēja saglabāt, uzturoties Krievijā tikai 90 dienas standarta 183 dienu vietā. Uzņēmējs šo prasību izpildīja, tomēr tiesa visus viņa iebildumus ignorēja un 2022. gada oktobrī ostas akcijas tika nodotas valstij.
