Tās ir nopietnas lietas, kas ietekmē Krievijas drošību! Putins draud Latvijai par Krievijas pilsoņu izraidīšanu 421
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāžu lēmumi izraidīt Krievijas pilsoņus tieši ietekmē Krievijas drošību. Šādu paziņojumu Krievijas diktators Vladimirs Putins izteica 16. janvārī tikšanās laikā ar Krievijas Federācijas pašvaldību vadītājiem, vēsta izdevums “The Moscow Times”.
“Tas, kas tagad notiek Latvijā un citās Baltijas republikās, kad Krievijas iedzīvotāji tiek vienkārši izmesti aiz robežas… Saprotiet, tās taču ir ļoti nopietnas lietas, kas tieši ietekmē mūsu valsts drošību,” sacīja Putins.
@maxsheff_07 #путин #россия #прибалтика ♬ оригинальный звук – S H E F F
13. janvārī kļuva zināms, ka Latvija ir iekļāvusi nevēlamo personu sarakstā un izraidījusi no valsts Krievijas pilsoni, Latvijas-Krievijas sadarbības asociācijas priekšsēdētāju Borisu Katkovu. Tas notika pēc Valsts drošības dienesta iniciatīvas, kas iekļāva Katkovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā “par ilgstošu un sistemātisku darbību Krievijas interesēs”.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pašlaik atkārtoti apzina 985 Krievijas pilsoņus, kuriem būtu jāpamet Latvija Imigrācijas likuma prasību nepildīšanas dēļ, otrdien LTV “Rīta panorāmā” stāstīja PMLP priekšniece Maira Roze.
Janvāra sākumā PMLP vēstīja, ka izraidīšana no Latvijas draud 1167 Krievijas pilsoņiem, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Roze atzina, ka šis skaits pašlaik lielā mērā esot vēl aktuāls, tomēr atkārtotas vēstules izsūtītas mazākam cilvēku skaitam, proti, PMLP vērsusies pie 985 personām, par kurām pārvaldei “nav informācijas, kas ar viņām notiek, lai viņi mūs informētu par savu viedokli par to, ka mēs viņiem izsniegsim izbraukšanas rīkojumus”.
Šīm personām tagad dotas divas nedēļas reaģēt uz šīm atkārtotajām vēstulēm. Kā atzīmēja LTV, līdz šim neviens izraidīšanas lēmums vēl nav izpildīts.
Pēc Rozes vārdiem, tālākie darbības scenāriji esot vairāki – vēstuļu adresāti vēl varot pieteikties kādām uzturēšanās atļaujām Latvijā, viņi var informēt, ka viņiem nepieciešams laiks izbraukšanai, vai arī viņi var paziņot, ka ir jau izbraukuši no valsts.
Ja PMLP uz vēstulēm nesaņems nekādu reakciju, tad tiks sūtīta Valsts robežsardze pārbaudīt, vai tiešām persona ir aizbraukusi no Latvijas. Pēc jaunāko vēstuļu nosūtīšanas PMLP jau novērojusi, ka dažos gadījumos cilvēki uzreiz ir reaģējuši un pieteikušies kādai uzturēšanās atļaujai, savukārt citi informējuši, ka grasās aizbraukt vai esot jau aizbraukuši no valsts.
Vēl viena grupa Krievijas pilsoņu, attiecībā uz kuriem PMLP būs jāveic pārbaudes, ir tie, kuri reiz tika kārtojuši valodas pārbaudi, taču to netika nokārtojuši. Viņiem likums paredz iespēju valodas pārbaudi kārtoti atkārtoti divu gadu laikā, taču līdz tam ir jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem.
Tomēr no aptuveni 5000 šādām personām ap 2500 nav tālāk neko darījušas un nav iesniegušas nekādus dokumentus, tātad arī faktiski nepilda likuma prasības un valsts viņiem būtu jāpamet.
PMLP šiem Krievijas pilsoņiem atgādinās par likumā noteiktajiem pienākumiem un līdz 1.aprīlim dos iespēju iesniegt nepieciešamos dokumentus.
Roze atzīmēja, ka kopumā no aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecās konkrētās Imigrācijas likuma prasības, ap 86% ir iesnieguši dokumentus jaunu uzturēšanās atļauju iegūšanai.
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību. Šie cilvēki var pieteikties arī cita veida uzturēšanās atļaujām Latvijā, taču tās sniedz mazākas sociālās garantijas.
Igaunija jau septembrī paziņoja, ka tā nepieņems no Latvijas izraidītos krievus.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss paziņojis, ka Latvijas vēlme ir, lai šie pilsoņi atgrieztos savā dzimtenē: “Un, ja tas ir Krievijas pilsonis, tad Krievijai viņš ir jāuzņem.”
