Putins cer uz Merkeles atbalstu 0
Pēc tikšanās nedēļas nogalē Sočos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka pretosies jebkuram ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumam bloķēt Krievijas un Vācijas gāzesvada “Nord Stream 2” projektu, cerot uz Merkeles atbalstu savai nostājai.
Mēģina pretnostatīt Berlīni Vašingtonai
Berlīnes un Maskavas attiecības ir iedragātas pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā, taču Krievijai un Vācijai ir kopējas intereses “Nord Stream 2” gāzesvada projekta īstenošanā, kas dos iespēju Krievijai eksportēt vairāk gāzes uz Rietumeiropu, atzīmē aģentūra “Reuters”. ASV valdības pārstāvis paziņojis, ka Vašingtonai ir bažas par šo projektu un ka pret firmām, kas iesaistītas Krievijas gāzesvada projektā, ir augstāks risks ASV sankciju ieviešanā. Analītiķi atzīmē Putina vēlmi izmantot Vācijas ieinteresētību un iegūt Merkeles atbalstu šā gāzesvada būvē, pretnostatot Berlīni Vašingtonai. Liekot lietā glaimu diplomātiju, kas ir ASV prezidenta vājība, preses konferencē pēc sarunām ar Merkeli Putins uzslavēja Trampu: “Donalds ir ne tikai ASV prezidents, viņš ir arī labs un neatlaidīgs uzņēmējs, kas veicina savas valsts biznesa intereses, lai panāktu sašķidrinātās dabas gāzes pārdošanu Eiropas tirgos.” Putins teicās saprotam ASV prezidenta nostāju, taču piebilda, ka “tā būs atkarīga no mums un no tā, kā mēs veidojam attiecības ar mūsu partneriem”. “Mēs uzskatām, ka (gāzesvada) projekts ir mums izdevīgs, tāpēc cīnīsimies par tā īstenošanu,” teica Krievijas prezidents.
Eksperti atzīmē, ka “Nord Stream 2” projekts dod iespēju Putinam izmantot politiskās un ekonomiskās pretrunas starp Eiropu un ASV, kas īpaši reljefi iezīmējušās Trampa administrācijas laikā. Putins uzdod gāzesvada projektu kā Vācijas un Eiropas neatkarības simbolu no ASV, pretī solot atbalstu Irānas kodollīguma saglabāšanā un cenšoties panākt Rietumu sankciju vājināšanu, raksta “The Moscow Times”.
Ukrainas kā tranzīta valsts loma ir jāsaglabā
“Vācija, Britānija, Francija un visi mūsu partneri Eiropas Savienībā turpina atbalstīt Irānas kodollīgumu,” pēc sarunām ar Putinu Sočos atzīmēja Merkele, piebilstot, ka “līgums nebūt nav perfekts, bet tas ir labāks nekā nekāda vienošanās”. Vācijas kanclere atzina, ka “transatlantiskajai draudzībai laika gaitā nācies izturēt viedokļu atšķirības daudzos jautājumos, taču tas nemazina transatlantisko attiecību intensitāti”. Daži apskatnieki izteikuši pieņēmumu, ka kopīgs noraidošs viedoklis par Trampa nostāju Irānas kodollīguma lietā un dažos citos jautājumos varētu novest pie Eiropas un Krievijas tuvināšanās, uzlabojot attiecības, ko nopietni iedragājusi Krievijas agresija Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Sočos paziņoja, ka Krievija gatavojas turpināt dabasgāzes piegādes caur Ukrainu, neskatoties uz plānoto otro gāzes vadu “Nord Stream 2” no Krievijas uz Vāciju. “Mēs turpināsim piegādes (caur Ukrainu), kamēr vien tās būs ekonomiski pamatojamas,” teica Putins. Virkne Eiropas valstu, tajā skaitā ziemeļvalstis un Baltijas valstis, asi kritizējušas “Nord Stream 2” projektu kā neatbilstošu ES enerģētikas politikai, kas paredz dažādot enerģijas piegāžu avotus.
Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas. ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Kanjete atzinis, ka “Nord Stream 2” nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
