Putins beidzot atklāj, kāpēc Ukrainā sākās karš. Šāds variants vēl nebija dzirdēts 268
Krievija sāka karu Ukrainā tāpēc, ka ASV mēģināja iekļaut Ukrainu NATO, pat neskatoties uz valsts neitrālo statusu – šāda rīcība bija Krievijai nepieņemama, sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Viens no galvenajiem punktiem ir vienlīdzīgas drošības nodrošināšana visiem. Krievijai uz to, tāpat kā jebkurai valstij, ir tiesības. Ja mēs uzskatām, ka NATO paplašināšanās uz Ukrainas rēķina rada mums draudus, mēs lūdzam, lai tas tiktu sadzirdēts,” intervijā Ķīnas mediju korporācijai sacīja Putins.
Pēc viņa teiktā, Krievijai 1991.gadā tika solīts, ka NATO paplašināšanās austrumu virzienā nenotiks, taču tam sekoja pieci alianses paplašināšanās viļņi. “2008. gadā nezinu, kāpēc – vēl nebija krīzes – viņi paziņoja, ka Ukraina ir gaidīta NATO. Par ko? Joprojām nevienam nav skaidrs. Un tā gadu no gada situācija kļuva saspringtāka. Galu galā 2014. gada krīze un cīņas izcēlās. Tas viss noveda pie šīs eskalācijas, kas sasniedza jaunu līmeni,” sacīja Putins.
Uz Donbasa kara fona Baltkrievijas galvaspilsētā tika parakstīti Minskas līgumi, kuriem vajadzēja novest pie mierīga risinājuma. “Krievija ir darījusi visu, lai sekotu šim ceļam un atrisinātu konfliktu. Nē, viņiem tas arī nebija pietiekami,” sūdzējās Putins.
Viņš atsaucās uz faktu, ka Ukrainas līderi “vienkārši paziņoja”, ka “viņiem nepatīk šie Minskas līgumi un viņi negrasās [tos] īstenot”. “Tas viss kopā ar to, ka ASV sāka vilkt pašu Ukrainu NATO, noveda pie konflikta eskalācijas,” skaidroja Krievijas prezidents.
Putins arī atgādināja, ka Ukraina pēc izstāšanās no PSRS apstiprināja savu neitrālo statusu Neatkarības deklarācijā. “Šajā ziņā Ukrainas nepievienošanās mums ir ārkārtīgi svarīga,” viņš uzsvēra.
Krievija “nekad nav iebildusi” pret militārā konflikta mierīgu atrisināšanu, bet Ukraina atsakās no dialoga, atzīmēja Putins. Pēc viņa teiktā, ja Kijiva vēlas sākt miera sarunas, tai būtu jāatceļ dekrēts, kas aizliedz dialogu ar Krieviju, kamēr Putins ir valsts priekšgalā. “Mēs esam gatavi, tostarp izmantot mūsu Ķīnas draugu priekšlikumus,” apgalvo Krievijas prezidents.
Dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Krieviju Ukrainā, tika pieņemts 2022. gada rudenī, reaģējot uz Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis atzīmēja, ka Kijeva ir gatava sarunām ar Maskavu, taču pēc valsts galvas maiņas.
2022. gadā Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai NATO. Šovasar alianses dalībvalstis nolēma nosūtīt Ukrainai “pozitīvu signālu” praktiska atbalsta veidā, kas ļaus panākt pilnīgu valsts karaspēka un alianses savietojamību. Zelenskis gan arī atzina, ka valsts nekļūs par alianses dalībvalsti, kamēr tās teritorijā turpināsies militārais konflikts.
