Putins atpakaļ pie galda? Trampa zvans liek Rietumiem pasvīst konferencē Deli 0
Trampa sarunas ar Putinu ir uzsākušas jaunu diplomātisko diskusiju — šonedēļ tā pilnā mērā izpaudās “Raisinas dialogā” Indijā. raksta Politico.com.
“Paga, paga.” Kāda augsta Eiropas amatpersona pēkšņi pārtrauca savu teikumu, kad garām pagāja divi vīrieši. “Viņi ir no Krievijas delegācijas,” amatpersona iečukstēja. “Labāk neskatīties acīs.”
Viņš jokoja. Vismaz daļēji.
Jebkurā gadījumā viņa komentārs atspoguļoja dilemmu, ar kuru šonedēļ saskaras daudzi dalībnieki globālajā drošības un ekonomikas konferencē Ņūdeli, kur Rietumvalstu amatpersonas cenšas saprast – kam vēl būtu jārunā ar krieviem un, ja jā, tad kādā veidā.
Ik gadu “Raisinas dialogā” pulcējas augstākā līmeņa aizsardzības amatpersonas un diplomāti no visas pasaules — šī ir viena no pēdējām vietām, kur Rietumu pārstāvji joprojām sastopas ar konkurentu valstīm, piemēram, Krieviju un Irānu.
Indija šajā kontekstā uztur ciešas attiecības gan ar ASV sabiedrotajiem, gan pretiniekiem, balstoties uz savu “daudzpusējās saskaņošanas diplomātiju”.
Šogad pasākumā piedalījās arī ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabarda, Ukrainas ārlietu ministrs Andrījs Sibiha, Krievijas likumdevēji un augstākā līmeņa amatpersonas no NATO valstīm, piemēram, Zviedrijas, Norvēģijas un Ungārijas.
Kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas delegācija šajā konferencē Rietumu amatpersonām ir teju “radioaktīva”.
Tomēr pēdējās nedēļās pieaugošā diplomātiskā rosība starp prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas līderi Vladimiru Putinu liek arī citu NATO valstu amatpersonām pārdomāt – vai pēc trīs kara gadiem Eiropā atsākt dialogu ar Maskavu un kādus nosacījumus šādām sarunām izvirzīt.
Daži klausītāji aplaudēja, kad Abots uzdeva savu jautājumu. “Jā, protams,” atbildēja Ņikonovs, taču viņš piebilda virkni atrunu, kas faktiski attaisnoja Putina lēmumu sākt iebrukumu.
Ņikonovs piedalījās diskusiju panelī kopā ar Džordžetu Mosbaheri, Trampa administrācijas vēstnieci Polijā viņa pirmajā prezidentūras termiņā. Kad Mosbahere sacīja: “Neviens neparedzēja, ka Krievijas armija būs tik nekompetenta un Ukraina tik sīvi cīnīsies,” Ņikonovs klusiņām smīkņāja un iegrieza acis. (Mosbahere arī atbalstīja Trampa plānu sākt sarunas ar Krieviju, lai izbeigtu karu.)
Taču fakts, ka krievs un amerikāniete sēdēja plecu pie pleca publiskā diskusijā, pats par sevi bija zīmīgs.
“Šāds brīdis pirms pāris mēnešiem nebūtu iedomājams,” sacīja kāda Ziemeļeiropas amatpersona. “Vēl viens Trampa efekta piemērs.”
Tāpat kā daudzi citi šajā konferencē, amatpersona runāja anonīmi, lai atklāti varētu paust savu viedokli par jutīgiem diplomātiskiem jautājumiem.
Šis panelis radikāli atšķīrās no 2023. gada konferences, kurā piedalījās toreizējais ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs — taču abi cītīgi izvairījās no jebkādas savstarpējas saskares.
Minhenes drošības konferences priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors Benedikts Franke atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā starp Krievijas un Rietumu analītiķiem ir notikušas neformālas sarunas, taču šis brīdis šķiet atšķirīgs.
“Pirmo reizi ir redzams potenciāls kara noslēgumam,” viņš sacīja. “Un jautājums ir – ko darīt ar Krieviju, kā iesaistīties? To jādara tā, lai nenodotu ukraiņus.”
2007. gadā tieši Minhenes drošības konferencē Vladimirs Putins uzstājās ar nu jau bēdīgi slaveno runu, kurā nosodīja pēc Aukstā kara izveidoto starptautisko kārtību. Daudzi tolaik to uzskatīja par priekšvēstnesi Krievijas nākotnes agresijai Gruzijā un Ukrainā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas amatpersonas Minhenē vairs nav piedalījušās.
Šādu diskusiju vērošana konferencē sniedz pirmos signālus par to, vai Maskavai ir iespējas izkļūt no tās pašreizējā starptautiskā izolācijas statusa. Un dažkārt šīs situācijas ir ne vien diplomātiski sarežģītas, bet arī ļoti, ļoti neērtas.
“Vēlamies būt gatavi atbildēt uz jautājumiem, piemēram, “Vai krievi būtu jāaicina uz nākamo konferenci?”” sacīja Benedikts Franke. “Tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums.”
Daži Eiropas amatpersonas uzskatīja, ka runāt ar uz Deli atbraukušajiem krieviem nav nekādas jēgas – pat laikā, kad Tramps no Vašingtonas zvanīja Putinam un bija ieplānojis tālākas ASV-Krievijas sarunas Saūda Arābijā šajā nedēļas nogalē.
Igaunijas augsta ranga diplomāts Jonatans Vseviovs norādīja, ka sarunas ar Krievijas likumdevējiem ir laika izšķiešana, ņemot vērā Krievijas autoritāro iekārtu.
“Kādēļ mums vajadzētu?” viņš vaicāja. “Krievijas Federācijas domes deputāti neparādās nevienā sarakstā ar ietekmīgiem cilvēkiem.”
Greznajā viesnīcā, kur notika konference, daži NATO valstu pārstāvji metās garām Krievijas delegācijai, izvairoties no jebkāda kontakta starp paneļiem.
Papildus Krievijas domes deputātiem delegācijā bija arī Kremlim pietuvināti domnīcu pārstāvji, kuri darbojas ārpolitikas jomā. ASV delegāciju vadīja Tulsi Gabarda, bet tās sastāvā bija arī admirālis Semjuels Paparo – ASV Indo-Klusā okeāna pavēlniecības vadītājs – un Riki Gils, Baltā nama Nacionālās drošības padomes augstākā amatpersona Dienvidāzijas jautājumos.
Četras Rietumu amatpersonas apstiprināja, ka neviens no Eiropas vai ASV amatpersonām Deli neesot ticies ar krievu delegātiem. Indijas mediji ziņoja, ka bija gaidāma arī Lavrova ierašanās, taču viņš beigās neatbrauca.
Lielu daļu nedēļas sākuma Rietumu amatpersonas pavadīja spekulējot, ko nesīs Trampa zvans Putinam otrdien. Tomēr daudzi augsta līmeņa eiropieši atklāti pauda šaubas, vai Putinam vispār ir interese pārtraukt karu.
Citi bija vēl tiešāki. “Redzēt, kā krievi šeit runā par mieru, kamēr bombardē ukraiņu bērnus un izliekas, ka tas ir attaisnojams – man vienkārši metas slikti,” asi norādīja kāds Austrumeiropas diplomāts.
Indijas amatpersonas savukārt uzsvēra, ka Indijai esot svarīgi darboties kā platformai visām pusēm, arī Krievijai, lai virzītos uz mieru.
“Esam centušies runāt gan ar Krievijas vadību, gan sadarboties ar Ukrainas vadību,” sacīja Indijas ārlietu ministrs S. Džaishankars. “Ja jūs sapulcināt visu pārējo pasauli, izņemot vienu iesaistīto pusi, jūs risinājumu nepanāksiet.”
Tikmēr daži Krievijas delegācijas pārstāvji šķita optimistiski par pēkšņajām pārmaiņām, ko simbolizē Trampa saziņa ar Maskavu.
“Eiropieši var sūdzēties, cik vien vēlas, bet patiesībā nozīme ir tikai Vašingtonai un Maskavai, un ir labi, ka notiek dialogs,” sacīja kāds Krievijas amatpersona. “Tas ir pilnīgs pavērsiens, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Ir labi, ka visas puses saprot – miers ir visu interesēs.”
Kad viņam jautāja, kā Krievijas uzlidojums Kijivai dažas stundas pēc Trampa sarunas ar Putinu liecina par Maskavas interesi par mieru, amatpersona tikai paraustīja plecus un atbildēja: “Neesmu redzējis tādus virsrakstus.”
Pēc tam viņš paskatījās telefonā, atvainojās un aizgāja.
