Gatavo Krieviju konfliktam ar NATO: atklāj, kāpēc Putins atlaida Šoigu un viņa vietā amatā iecēla Kremļa ekonomistu 167
Diktators Vladimirs Putins Krievijas aizsardzības ministra amatā iecēlis Andreju Belousovu, kurš tiek dēvēts par Kremļa talantīgāko ekonomistu, un noteicis viņam skaidru uzdevumu – uzvarēt Ukrainā un sagatavot Krieviju ilgstošam konfliktam pret NATO, raksta laikraksts The Telegraph.
Izdevums norāda, ka Belousova tēls pirmajā brīdī neatbilst cilvēkam, kurš varētu ieņemt Krievijas aizsardzības ministra amatu.
Viņu raksturo, kā analītiķi ar asu prātu, meistaru ciparos ar izpratni par Keinsa ekonomiku, kurš vairāk prot strādāt ar tabulām nekā ar tankiem.
Taču diktators izvēlējās tieši Belousovu. Viņaprāt, tieši talantīgam ekonomistam “izdotos sagatavot Krieviju ilgam konfliktam pret NATO,” teikts rakstā.
Putins uzskata, ka tas ir svarīgi viņa kā Krievijas līdera mantojumam, un viņš vēlējās, lai šajā amatā tiktu iecelts birokrāts, nevis militārpersona. Iepriekšējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu tika kritizēts par nespēju pārvarēt birokrātisko inerci, kas graujot Krievijas militāros centienus.
Mazsvarīgs nav arī fakts, ka Belousovs ir Putinam lojāls cilvēks.
Kremļa vadītājs ir orientējis valsts ekonomiku un sabiedrību uz karu. Karš šajā valstī ir kļuvis par normu. Un ekonomista iecelšana aizsardzības ministra amatā norāda uz šo mentalitātes maiņu.
Gaidāms, ka Belousovs savā amatā izmantos pavisam citu – uz skaitļiem orientētu pieeju.
Piemēram, tikko iecelts amatā viņš pārņēma vadību pār bezpilota lidaparātu projektiem, virzot uz priekšu plānus izgatavot vairāk šādu ieroču un apmācīt vairāk to operatoru.
Belousovs pa karjeras kāpnēm ir kāpis klusi, bet mērķtiecīgi. No 2012. gada viņš bija ekonomikas attīstības ministrs, pēc tam Putina padomnieks ekonomikas jautājumos un pēc tam premjerministra vietnieks. Pirms pievienošanās Kremļa komandai Belousovs strādāja par analītiķi Tirdzniecības ministrijā un pēc tam par finanšu direktoru premjerministra birojā. Tiek norādīts, ka šāds CV var šķist garlaicīgs, taču tieši tāda pieredze ir Putinam vajadzīga.
Raksta autori norāda, ka karš Ukrainā ir pārvērties par resursu iztukšošanas karu, kurā Putins uzskata, ka var uzvarēt. Diktators ir parakstījis ieroču piegādes līgumus ar Ziemeļkoreju un Irānu, pārorientējis civilo rūpniecību uz ieroču ražošanu, kā arī veicis simtiem tūkstošu cilvēku, tostarp notiesāto, mobilizāciju.
Tas ir devis Krievijai materiālās priekšrocības Ukrainā un ļāvis tai kompensēt aptuveni 1000 cilvēku upurus dienā.
“Citiem vārdiem sakot, Putins uzskata, ka Ukrainā uzvarēs kvantitāte pār kvalitāti un, kas ir svarīgi, radīs plašāku izaicinājumu NATO – konfliktam, kuram viņš savus spēkus gatavo arvien intensīvāk kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Belousovs – Putina grāmatvedis un birokrāts pelēkā uzvalkā – tagad gatavo Krieviju konfliktam ar NATO,” secina raksta autori.
