Krievijā atklāj atrakciju parku, kurā bērni varēs spēlēties ar ieročiem un braukt ar tankiem 7
Nolūkā jaunatnei ieaudzināt militāras un patriotiskas jūtas pret savu valsti Krievijas prezidents Vladimirs Putins netālu no galvaspilsētas Maskavas atklājis savdabīgu atrakciju parku, kura apmeklētājiem būs iespēja ne tikai aplūkot Krievijas militāro tehniku, bet arī to izmēģināt, piemēram, rotaļājoties ar raķešu palaidējiem un izbraucot ar tanku.
Starptautiskajos medijos par militāro Disnejlendu nodēvētais Krievijas bruņutehnikai veltītais izklaides parks atrodas Kubinkas pilsētā 63 kilometrus uz rietumiem no Maskavas. Parka atklāšanas ceremonijā Putins, kurš uz to ieradās ar helikopteru, apgalvoja, ka Krievijas armija šobrīd izstrādā militāro bruņutehniku, kurai pasaulē neesot nekā līdzvērtīga. Kā vienu no piemēriem viņš minēja tanku “Armata”, kura sākotnējā versija tika izrādīta ar Sarkanajā laukumā 9. maija parādē.
[wrapintext][/wrapintext]
Paredzams, ka Krievijas armijas spēju apjūsmošanai veltītais parks, kura izbūve izmaksājusi 20 miljardus rubļu (nepilnus 330 miljonus eiro), pilnā apjomā sāks darboties 2017. gadā. Tad tas dienā varēs uzņēmt aptuveni desmit tūkstošus cilvēku, kuriem būs iespējas braukt ar tankiem, šaut ar dažādiem ieročiem un nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem. Britu laikraksts “The Guardian” informē, ka Krievijas armijai veltītajā atrakciju parkā norisināsies arī Krievijas vēsturē ievērojamāko kauju rekonstrukcijas, kā arī regulāra militārā bruņojumu izrādīšana un dažādas apmācības. “Es domāju, ka šis parks ir dāvana Krievijas pilsoņiem, kuri varēs ieraudzīt Krievijas bruņoto spēku spējas. Šeit ir jābrauc bērniem, lai viņi var spēlēties ar ieročiem, kāpelēt pa tankiem un redzēt šīs modernās tehnoloģijas,” priecājās Krievijas pareizticīgo baznīcas pāvests Sergejs Privalovs, kurš arī apmeklēja parka atklāšanu.
Jaunatnei paredzētā militārā parka atklāšanas ceremoniju Putins izmantoja, lai paziņotu, ka šogad Krievijas stratēģiskie kodolspēki tiks papildināti ar vismaz 40 jaunām kodolraķetēm, kas būšot spējīgas “pārvarēt tehniski attīstītākās pretraķešu aizsardzības sistēmas”. Savu agresīvo militāro retoriku Putins turpināja arī pēc sarunas ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, kurš bija ieradies vizītē Maskavā. Pēc tikšanās ar Somijas kolēģi Putins paziņoja, ka Krievija notēmēs savus triecienspēkus pret valstīm, kurās saskatīs draudus savai drošībai. “Tiklīdz no kādas kaimiņvalsts izrietēs draudi, Krievijai būs pienācīgi jāreaģē un jāīsteno tās aizsardzības politika, lai neitralizētu šos draudus,” paziņoja Putins, vienlaikus piebilstot, ka tiešus draudus no NATO puses šobrīd neredzot.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs asi nosodījis Putina agresīvo militāro retoriku, to nodēvējot par netaisnīgu, destabilizējošu, bīstamu un tādu, kas apliecina nepieciešamību parūpēties par alianses austrumvalstu drošību. “Tas [Putina izteikumi] ir viens no iemesliem, kāpēc mēs palielinām mūsu spēku gatavību. Pasākumi, ko NATO veic alianses austrumu teritorijās, ir atbilstoši, tie ir aizsardzības rakstura un tie ir saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām,” uzsvēra Stoltenbergs. Arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs asi nosodīja Kremļa aizvien agresīvāko militāro retoriku, informē ziņu aģentūra “Reuters”. “Dzirdot šāda veida paziņojumus no varenas valsts līdera, nedrīkst nebažīties par to, kādas sekas tiem varētu būt,” sacīja Kerijs, brīdinot, ka rietumvalstu un Krievijas attiecības šo paziņojumu dēļ “atgriežas aukstā kara statusā”.
