Putins atceļ vizīti Parīzē 1
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atcēlis 19. oktobrī plānoto vizīti Parīzē, kur bija paredzējis būt klāt pareizticīgo baznīcas iesvētīšanā un tikties ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, pēc Olanda paziņojuma, ka Krievijas aviācijas veiktā Sīrijas bombardēšana ir nomākusi tikšanās izredzes un ka “atbildīgie par kara noziegumiem” jātiesā Starptautiskajā krimināltiesā. Analītiķu ieskatā Francija cirtusi negaidīti spēcīgu diplomātisku pļauku Kremlim, apliecinot politisku pašcieņu un nosodījumu vardarbībai.
Francijas mērs ir pilns
Putins noraidīja iespēju apmeklēt Parīzi, lai apspriestu ar prezidentu Olandu tikai situāciju Sīrijā, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz avotu Francijas prezidenta administrācijā. Francijas un citu rietumvalstu politiķi pauduši sašutumu par Sīrijas režīma un Krievijas aviācijas veiktajiem uzlidojumiem Alepo pilsētai, kur sabombardētas slimnīcas, humānās palīdzības autokolonnas un citi civilie mērķi, nogalinot desmitiem civiliedzīvotāju. Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero pagājušajā nedēļā apmeklēja Maskavu un Vašingtonu, cerot panākt atbalstu Parīzes izstrādātajai ANO rezolūcijai par pamieru Alepo. ANO Drošības padome balsoja par divām rezolūcijām Alepo jautājumā, un abas tika noraidītas Krievijas un Venecuēlas opozīcijas dēļ. ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns paziņojis, ka septembrī notikušie uzlidojumi divām slimnīcām Alepo ir kara noziegumi. Francija vērsīsies Starptautiskajā krimināltiesā ar lūgumu sākt izmeklēšanu par Sīrijas režīma un to atbalstošās Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Sīrijā, paziņojis Francijas ārlietu ministrs. Pēc Krievijas uzliktā veto Francijas izstrādātajam ANO Drošības padomes rezolūcijas projektam par Sīriju Francijas amatpersonas mēģināja atrast jaunu veidu, kā izdarīt spiedienu uz Krieviju.
Krievija par “dialoga” turpināšanu
Sašutums par Sīrijas režīma un Krievijas veikto Alepo pilsētas bombardēšanu lika Parīzei pārdomāt, vai uzņemt Putinu 19. oktobrī. “Parīze piedāvāja Putinam darba vizīti, lai apspriestu stāvokli Sīrijā, bet izslēdzot visus citus pasākumus ar prezidenta Olanda piedalīšanos,” avotu Elizejas pilī citē aģentūra “Reuters”. Atbildot uz šo priekšlikumu, Kremlis vienīgi norādīja, ka gribētu “atlikt vizīti uz vēlāku laiku”. Krievijas prezidentam Francijas galvaspilsētā bija paredzēts piedalīties jaunas pareizticīgo baznīcas iesvētīšanā un apmeklēt krievu mākslas izstādi. Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs vēl otrdienas rītā paziņoja, ka “Putins joprojām gribētu ierasties Francijā 19. oktobrī, jo dialogs ir jāturpina un ir īpaši svarīgi runāt grūtos brīžos”. Kremļa runasvīrs skaidroja, ka “Putins saziņā ar Francijas kolēģi paudis gatavību ierasties vizītē Parīzē, kad tas būs ērti Francijas prezidentam Fransuā Olandam”. Francijas amatpersonas ir paziņojušas, ka uzskata par svarīgu dialoga uzturēšanu ar Krieviju un saišu nesaraušanu, taču dramatiskie notikumi Sīrijā, kur Parīze un Maskava atbalsta pretējas puses, ir iedragājuši abu valstu attiecības. Svētdien, 9. oktobrī, intervijā Francijas televīzijā prezidents Olands paziņoja, ka nav pārliecināts, vai tiksies ar Krievijas prezidentu 19. oktobrī, un nosodīja Putina “nepieņemamo atbalstu gaisa triecieniem Sīrijā”. Jautāts par vizīti, Olands pieļāva, ka varbūt pieņems Putinu. Francijas prezidents atzina, ka joprojām jautā pats sev: “Vai mēs varam ko darīt, lai apturētu viņa darbību un atbalstu Sīrijas režīmam un Alepo iedzīvotāju bombardēšanu?” “Alepo iedzīvotāji ir kara noziegumu upuri,” teica Olands. “Vainīgie šajos nodarījumos tiks saukti pie atbildības, tajā skaitā Starptautiskajā krimināltiesā. Francijas Ārlietu ministrijas diplomāti strādā, lai panāktu Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanu kara noziegumos, ko veikuši Sīrijas un Krievijas bruņotie spēki pret civiliedzīvotājiem Alepo. Parīze ir ievadījusi sarunas, vai pret Krieviju būtu jāievieš jaunas Eiropas Savienības sankcijas īpaši Sīrijas jautājumā, jo Maskava aktīvi atbalsta prezidenta Bašara Asada režīmu. Bruņotajā konfliktā Sīrijā kopš 2011. gada gājuši bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku un miljoniem iedzīvotāju bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
