Putins aptur Ukrainas bastiona sturmēšanu Mariupolē un cer, ka ukraiņi padosies bada dēļ 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas spēkiem bez būtiskiem panākumiem izvēršot karadarbību vairākos Donbasa rajonos, prezidents Putins devis pavēli apturēt rūpnīcas “Azovstaļ” apšaudi, kas ir vienīgā Krievijas vēl neieņemtā teritorija Mariupoles pilsētā, cerot, ka munīcijas un pārtikas trūkums liks padoties tās aizstāvjiem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vakar ziņojis prezidentam Vladimiram Putinam, ka Mariupole esot Krievijas spēku kontrolē, izņemot rūpnīcas “Azovstaļ” teritoriju.
“Ukraiņu kaujinieki un ārvalstu algotņi tur ir droši iesprostoti,” sacīja Šoigu. Putins apsveicis Mariupoles “veiksmīgo atbrīvošanu” un devis pavēli nobloķēt “Azovstaļ”, “lai pat muša neizlidotu”, nevis uzbrukt rūpnīcai. Militārie analītķi uzskata, ka Putins ir pārliecināts, ka ukraiņu karavīriem Mariupolē nāksies padoties, un tas varētu stiprināt Krievijas pozīcijas miera sarunās. Šajās dienās Krievija veica starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Sarmat” izmēģinājumu, kas, pēc prezidenta Putina vārdiem, “likšot divkārt padomāt tiem, kas draud Krievijai”.
Grib nomērdēt Mariupoles aizstāvjus badā
Ukrainas spēki pašlaik Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu – metalurģisko rūpnīcu “Azovstaļ”, kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu. Rūpnīcas milzīgajā teritorijā pagrabos slēpjas vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1. marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav pilnībā ieņemta. Nespējot pieveikt pilsētas aizstāvjus kaujā, tagad Krievijas spēku pavēlniecība nolēmusi tos nomērdēt badā.
Trešdien četriem evakuācijas autobusiem pa humāno koridoru izdevies izbraukt no aplenktās un sagrautās Mariupoles, vakar paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa teica, ka vakar bija paredzēts turpināt sieviešu, bērnu un senioru evakuāciju. “Drošības situācija ir sarežģīta, jo Krievijas karaspēks jebkurā brīdī var mainīt savus plānus, tāpēc iespējamas izmaiņas,” viņa piebilda. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.
Mariupoles apkārtnē, meklējot masu apbedījumu vietas, atklāti Krievijas karavīru izrakti vairāki līdz 30 metrus gari brāļu kapi, uz kuriem nogalināto mariupoliešu līķi vesti ar kravas automašīnām, vietnē “Telegram” pavēstījis Mariupoles mēra Vadima Boičenko padomnieks Petro Andrjuščenko. Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm, Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 civiliedzīvotāju.
Maz cerību panākt mieru sarunās ar Krieviju
Ar katru jaunu faktu par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem Ukrainas teritorijā zūd cerības mieru valstī panākt sarunās ar Krieviju, atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Pašlaik mūsu delegācija oficiāli ved sarunas ar Krievijas delegāciju, un mēs principā esam par Krievijas un Ukrainas līderu tikšanos. Tāpēc, ka līderu līmenī ir iespējams apturēt šo karu,” Zelenskis paziņojis intervijā Francijas televīzijas kanālam BFMTV.
Vienlaikus viņš atzinis, ka “vēlme un ticība, ka mūsu sarunām būs rezultāts, tiek zaudēta ar katru dienu, ar katru tādu Buču, ar katru Mariuopoli, ar katru Volnovahu”. Iepriekšējo reizi Ukrainas un Krievijas delegācijas klātienē tikās 29. martā Stambulā, un pēc tam puses optimistiski izteicās par iespējām vienoties par karadarbības izbeigšanu.
Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk paziņoja, ka sarunas ar Ukrainu nonākušas strupceļā, un arī Ukrainas pārstāvji norāda, ka liecības par Krievijas karavīru zvērībām arvien vairāk samazina iespējas vienoties sarunās.
Apliecina solidaritāti ar Ukrainu
Pēdējo nedēļu laikā solidaritātes vizītēs Kijivā bija ieradušies gan Baltijas valstu un Polijas prezidenti, gan Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons, gan Eiropas Savienības augstākās amatpersonas un citu valstu līderi. Vakar Kijivā ar prezidentu Zelenski tikās Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Dānijas valdības vadītāja Mete Fredriksena, apliecinot Ukrainai ES atbalstu un “skaidru iesaisti miera vārdā”. Prezidents Zelenskis paudis gandarījumu un ar piesardzīgu optimismu atzinis, ka “mūsu partneri sākuši labāk saprast mūsu vajadzības tieši tad, kad mums tas visvairāk vajadzīgs”.
Vācijas valdība gatavo trīspusēju ieroču apmaiņu, kas ļautu Ukrainai saņemt smagākus ieročus, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņo aģentūra DPA. Ieroču apmaiņa ir daļa no Vācijas kanclera Olafa Šolca atbildes kritikai, ka Vācija atturas no smago ieroču piegādāšanas Ukrainai. Vācija ir piektā lielākā ieroču eksportētāja pasaulē, bet tradicionāli tā atturējusies no ieroču piegādes konflikta zonām. Lai gan Vācija tagad piegādā ukraiņiem ieročus un munīciju, tā vēl nav piegādājusi tankus vai lidmašīnas. Avoti ziņo, ka Vācijas plānotajā ieroču apmaiņā iesaistīta Slovēnija. Slovēnija nosūtītu Ukrainai lielu skaitu tanku T-72, apmaiņā par to saņemot “Marder” un “Fox” kaujas mašīnas no Vācijas.
T-72 tanki, kas tika izstrādāti padomju laikā, tiek izmantoti Ukrainas armijā. Slovēnija vēlas no Vācijas apmaiņā pret T-72 saņemt modernāku aprīkojumu, arī tankus “Leopard 2”, bruņumašīnas “Boxer” un “Puma”, ar ko Vācijas armijā tiek nomainītas kaujas mašīnas “Marder”.
ASV prezidents Džo Baidens atzinis, ka “ukraiņi ir stiprāki un lepnāki, nekā es domāju”, un paziņojis, ka ASV nosūtījušas Ukrainai kārtējo militārās palīdzības sūtījumu, kurā līdz ar citu bruņojumu ir smagās haubices un to munīcija.
