Putins apgalvo, ka Krievija ir atguvusi kontroli pār Kursku. Vai ukraiņi to atzīst? 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka viņa valsts ir atguvusi kontroli pār Kursku – pierobežas reģionu, kur Ukraina pagājušajā gadā uzsāka negaidītu ofensīvu. Taču vienlaikus Ukrainas armija apgalvo, ka kaujas Kurskas apgabalā turpinās, šodien vēstīja ASV medijs “CNN“.
“Kijivas režīma avantūra ir pilnībā izgāzusies,” tā sestdien, 26.aprīlī, sacīja Putins, apsveicot Krievijas bruņtos spēkus, kas, pēc viņa teiktā, sakāva Ukrainas armiju reģionā, kas Maskavai būtu simbolisks atspaids izšķirošajā kara brīdī.
Taču Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs vietnē “Telegram” paziņoja, ka Putina apgalvojums par karadarbības beigām Kurskā “neatbilst patiesībai”. “Ukrainas Aizsardzības spēku aizsardzības operācija noteiktajos rajonos Kurskas apgabalā turpinās. Operatīvā situācija ir sarežģīta, taču mūsu vienības turpina ieņemt savas pozīcijas un pildīt tām uzticētos uzdevumus,” tā teikts “Telegram” ierakstā.
“CNN” rakstā norāda, ka nespēj neatkarīgi pārbaudīt šo ziņojumus no kaujas lauka, taču abas puses ir centušās gūt panākumus citviet frontes līnijās.
Ukraina 2024.gada augustā uzsāka negaidītu ofensīvu Kurskā, ātri ieņemot šo teritoriju, kas bija pirmais ārvalstu spēku sauszemes iebrukums Krievijā kopš Otrā pasaules kara.
Kopš tā laika Krievija ar Ziemeļkorejas karavīru atbalstu cīnās, lai izspiestu Ukrainas bruņotos spēkus no tās robežām, savukārt Kijiva bija ieguldījusi daudz resursus, lai noturētu savu teritoriju ar mērķi to izmantot kā galveno “atslēgu” miera sarunās. Operācija Kurskā tika uzsākta arī tādēļ, lai mazinātu spiedienu uz austrumu frontes līniju.
Savā uzrunā Krievijas prezidents Putins sacīja, ka Kurskas atgūšana “rada priekšnoteikumus mūsu karaspēka turpmākai veiksmīgai rīcībai citos svarīgos frontes rajonos”. Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs vietnē “Telegram” pateicās Ziemeļkorejas karavīriem, slavējot viņu “augsto profesionalitāti, nelokāmību, drosmi un varonību cīņā”.
Ukrainas amatpersonas un Rietumu izlūkdienestu ziņojumi atklāja, ka aptuveni 12 000 Ziemeļkorejas karavīru ir nosūtīti karot uz Krieviju.
Vietējās varas iestādes strādā, lai Kurskā atjaunotu “mierīgu dzīvi”, sacīja Gerasimovs, jo reģionā tiek veikta atmīnēšana un nesprāgušās munīcijas iznīcināšana. Viņš piebilda, ka tiek pārbaudītas mežu teritorijas, pagrabi un pamestas ēkas, lai atrastu atlikušos Ukrainas karavīrus.
Ja Putina apgalvojumi ir patiesi, tad cerības izmantot Kursku kā miera sarunu trumpi tagad ir zudušas, un Ukrainas atkāpšanās var mazināt Kijivas politisko ietekmi, kā arī tās armijas morālo noskaņojumu pēc trīs gadus ilgušā kara un intensīviem centieniem panākt mieru.
Lai gan pēdējos mēnešos ASV ir mēģinājušas būt starpnieks miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju, saspīlējums starp triju valstu līderiem ir nozīmējis, ka praktiski nekas nav izdevies.
Kārtējā diplomātijas virpuļvētras nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par to, ka viņš “padara tik sarežģītu šī kara izbeigšanu”, atsakoties pieņemt Krievijas Krimas aneksiju, bet vēlāk paziņoja, ka Krievija un Ukraina ir “ļoti tuvu vienošanās panākšanai” (“very close to a deal”).
Sestdienas rītā nelaiķa Romas pāvesta Franciska bērēs Vatikānā Zelenskis īsi tikās ar Trampu, lai pārrunātu iespējamās miera sarunas. Baltā nama pārstāvis nosauca tikšanos par “produktīvu”, savukārt Zelenskis pateicās Trampam par tikšanos, rakstot soctīklā “X”, ka tā “var kļūt vēsturiska, ja mēs sasniegsim kopīgus rezultātus”.
