Putins apbalvo bulgāru aģentu 1
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņemšanā Kremlī pasniedzis Draudzības ordeni un 2,5 miljonus rubļu (40 000 dolāru) prēmiju Bulgārijas nacionālās rusofilu kustības vadītājam Nikolajam Malinovam, kurš apsūdzēts Bulgārijas valsts noslēpumu izpaušanā Krievijai.
Bulgārijas prokuratūra apsūdzējusi bijušo parlamenta deputātu no Sociālistu partijas, kas ir Bulgārijas bijušās valdošās Komunistu partijas pēctece, Malinovu valsts noslēpumu pārdošanā Krievijas izlūkdienestam un kaitnieciskā darbībā, lai vairotu Maskavas ietekmi bijušajā padomju satelītvalstī.
Lai gan Bulgārija jau ilgāk nekā desmit gadus ir ES un NATO dalībvalsts, Sofija tikai pēdējā laikā sākusi kritiski izvērtēt attiecības ar Maskavu.
Malinovs, kurš vada Bulgārijas nacionālo rusofilu kustību, noliedzis apsūdzības spiegošanā Krievijas labā. Viņa vienīgais mērķis esot “uzlabot abu valstu sakarus kultūras un sociālajā jomā”, Malinovs apgalvoja intervijā raidsabiedrībai “Brīvā Eiropa”.
Bulgārijas prokuratūra jau pirms vairākiem mēnešiem apsūdzēja Malinovu spiegošanā Krievijas labā un naudas atmazgāšanā Krievijas organizācijām Bulgārijā un lūdza tiesai noteikt viņam aizliegumu izbraukt no valsts. Bulgārijas tiesa 10. septembrī atbrīvoja Malinovu no apcietinājuma pret drošības naudu, nosakot viņam aizliegumu izbraukt no valsts. Tagad prokuratūra sākusi izmeklēšanu saistībā ar tiesas lēmumu atļaut viņam apmeklēt Maskavu, kur Malinovs novembra sākumā uzturējās piecas dienas.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievijas vadība cer, ka “tādiem cilvēkiem kā viņš (Malinovs) būs iespēja turpināt darbu”.
Peskovs piebilda, ka “apbalvojumam nevajadzētu izraisīt nekādu vajāšanu” pret Malinovu, jo “tas būtu neloģiski un izraisītu daudz negatīvu seku”. Putina lēmums apbalvot Bulgārijas pilsoni, kas iejaukts spiegošanas lietā Krievijas labā, vairojis spriedzi Sofijas un Maskavas attiecībās pēc augsta ranga Krievijas diplomāta izraidīšanas.
Bulgārijas ģenerālprokurors Sotirs Cacarovs paziņojis, ka informācija, ko Malinovs piegādājis grupējumiem, kas saistīti ar Krievijas izlūkdienestu, tieši ietekmē Bulgārijas nacionālo drošību. Malinovs palīdzēja šīm organizācijām ietekmēt Bulgārijas ārpolitiku ar mērķi atvirzīt Bulgāriju no NATO un ES sabiedrotajiem un atkal ievirzīt to Kremļa orbītā, teica Cacarovs.
Vienu no šīm organizācijām, “Divgalvainā Ērgļa biedrību”, vada Krievijas oligarhs Konstantīns Malofejevs, kurš ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais un pakļauts ASV un ES sankcijām par savu lomu Kremļa veiktajā Krimas apgabala aneksijā un agresijas izraisīšanā Donbasā.
Bulgārijas prokuratūra izmeklē Malinova saites ar Malofejevu un trimdā Krievijā dzīvojošo baņķieri Cvetanu Vasiļjevu, kurš vadīja Bulgārijas komercbanku pirms tās bankrota.
Bulgārijas prokuratūras otra aizdomās turētā organizācija ir Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts (RISI), ar kuru cieši sadarbojies Malinovs. ASV izlūkdienests tur aizdomās Kremļa finansēto domnīcu RISI par stratēģijas izstrādāšanu mēģinājumiem ietekmēt 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas par labu Donaldam Trampam.
Savulaik RISI bija Krievijas Ārzemju izlūkdienesta sastāvā, bet kopš 2009. gada domnīca iekļauta Krievijas prezidenta administrācijā. No 2009. līdz 2017. gadam RISI vadīja Krievijas izlūkdienesta ģenerālis Leonīds Rešetņikovs, kuram sakarā ar Malinova apsūdzību aizliegts iebraukt Bulgārijā desmit gadus. Novembra sākumā, piecas dienas uzturoties Maskavā, Malinovs tikās ar Rešetņikovu, apspriežot rusofilu kustības izvēršanu plašākā mērogā.
