Putins aizbrauc no G20 samita pirms tā beigām 6
Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien aizlidoja no Austrālijas, nepaliekot uz Brisbenā notiekošā G20 samita dalībnieku oficiālajām pusdienām un samita noslēguma paziņojumu.
Rietumvalstis šajā samitā bija izteikušas Putinam pārmetumus saistībā ar Krievijas krīzi, tomēr Putins izskaidroja savu ātro aizbraukšanu tikai ar nepieciešamību izgulēties un piebilda, ka samitā līdz beigām palika Krievijas finanšu ministrs.
“Lai par to nebūtu nekādu spekulāciju. .. Mums no šejienes jālido deviņas stundas līdz Vladivostokai, un vēl deviņas stundas – līdz Maskavai. Vēl ir jātiek līdz mājām, un pirmdien jādodas uz darbu. Turklāt vēl jāpaguļ četras vai piecas stundas,” Putins sacīja preses konferencē Brisbenā īsi pirms aizlidošanas.
Putins sacīja, ka atvadījies no vairākiem samita dalībniekiem, tostarp no Austrālijas premjerministra Tonija Ebota, kurš ar sapratni uztvēris viņa aizbraukšanu.
Putins preses konferencē atzinīgi novērtēja samitā pieņemtos lēmumus kā “konstruktīvus” un pateicās Ebotam par samita organizēšanu. Viņš piebilda, ka lēmums ātrāk aizbraukt no Brisbenas nav saistīts ar saspīlējumu starp Rietumvalstīm un Krieviju Ukrainas jautājumā.
Rietumvalstis šajā samitā stingri lika Krievijai saprast, ka tās “nepieņemamā” iejaukšanās Ukrainā ir jāizbeidz, citādi Maskavai draud tālākas ekonomiskās sankcijas, svētdien paziņoja Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.
Rietumvalstu apņēmību ierobežot Krievijas darbības Ukrainā šajā samitā pauda arī ASV prezidents Baraks Obama.
Putins preses konferencē Brisbenā atzina, ka “daži no mūsu viedokļiem nesakrīt”, bet uzstāja, ka diskusijas šajā samitā bijušas visumā “pilnīgas, konstruktīvas un ļoti noderīgas”.
Obama pēc samita sacīja reportieriem, ka Krievijas izolācija tikai padziļināsies, ja tā atteiksies mainīt savu kursu Ukrainā.
Ja Putins “turpināt iet pa to pašu ceļu, pārkāpjot starptautiskās tiesības, piegādājot smagos ieročus separātistiem providing Ukrainā …. tad izolācija, kuru pašlaik pieredz Krievija, turpināsies,” sacīja Obama.
Viņš piebilda, ka Vašingtona vēlētos Krievijas atgriešanos starptautiskajā apritē, tomēr ir svarīgi ievērot galvenos principus un “viens no šiem principiem ir neiebrukt citās valstīs” un nefinansēt un neatbalstīt separātistus.
Kamerons paziņoja, ka Rietumvalstis vajadzības gadījumā uzturēs sankcijas pret Krieviju gadiem ilgi, jo alternatīva tām ir pieļaut Ukrainas krīzes attīstīšanos par “pastāvīgu iesaldētu konfliktu Eiropā”.
“Šajā G20 [samitā] labi bija, ka Eiropas Savienības valstis un Amerika lika Krievijai ļoti skaidri saprast to, kāda būs mūsu pieeja tam nākamos mēnešus un gadus,” sacīja Kamerons.
“Es domāju – prezidents Putins var redzēt, ka viņš atrodas krustcelēs. Ja viņš turpinās destabilizēt Ukrainu, tad būs tālākas sankcijas,” piebilda Kamerons.
G20 samits Austrālijas pilsētā Brisbenā notika sestdien un svētdien.
Kad Putins sestdien šajā samitā piegāja pie Kanādas premjerministra Stīvena Hārpera sarokoties ar viņu, Hārpers sacīja: “Nu labi, es sarokošos ar jums, bet man jums ir sakāms tikai viens: jums jāizvācas no Ukrainas.” Uz to Putins Hārperam atbildēja, ka “diemžēl to nav iespējams izdarīt, jo mūsu tur nav”,
ASV, Austrālija un Japāna svētdien kopīgi aicināja izbeigt Krievijas iejaukšanos Ukrainā un pieprasīja saukt pie atbildības tos, kas vainīgi aviokompānijas “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainas austrumos jūlijā. Šīs lidmašīnas notriekšanā tiek vainoti prokrieviskie separātisti.
ASV prezidents Obama, Austrālijas premjers Ebots un Japānas premjers Sindzo Abe pēc sarunām Brisbenā sacīja, ka viņi vienoti “ir pret Krievijas veikto Krimas aneksiju un tās darbībām Austrumukrainas destabilizēšanā”.
Ebots savā preses konferencē G20 samita noslēgumā sacīja, ka viņam pēdējās dienās bijušas “ļoti robustas” diskusijas ar Putinu, un nosauca “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnas notriekšanu Austrumukrainā par “vienu no jaunāko laiku briesmīgākajām zvērībām”.
