Tengizs Gogotišvili: Putinizācija pret ES? 0
Tengizs Gogotišvili, Tbillisi, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā jau ir slikta zīme – ielās ar plakātiem iznākuši žurnālisti. Lai gan viņiem ir studijas un ēters, lai uzrunātu valsti. Pagaidām. Tādēļ četru Gruzijas neatkarīgo telekanālu žurnālisti devušies protestēt ielās, jo telekompānijas “Mtavari Arhi” dibinātāja un direktora Nikas Gvaramia arests attiecas uz visiem. Arī uz skatītājiem. Arī uz viņu valsti, kas aizvien vairāk līdzinās Putina Krievijai. Tagad apdraudējums izpleties pār visiem pārējiem. Vēl arī vismaz divu citu telekompāniju dibinātāju vārdi redzami dažādās kriminināllietās. Pirmajā acumirklī tās šķietami nav saistītas ar žurnālistiku.
Autoritatīvākā mediju organizācija pasaulē “Reportieri bez robežām” maija sākumā publicējusi 2022. gada reitingu, kurā Gruzija zaudējusi veselas 29 pozīcijas, atkāpjoties uz 89. vietu no 60. pagājušajā gadā. Kas notiks ar reitingiem pēc pašas kritiskāk noskaņotās televījas direktora aresta, šķiet, nenākas minēt.
Tomēr paliek galvenais jautājums – kas notiks ar valsti? Vai tā vēl aizvien var pretendēt uz Eiropas Savienības kandidātvalsts stautusu, pie varas paliekot “Gruzijas sapnim” – Borisa (Bidzinas) Ivanišvili partijai? Tagad atsevišķi Rietumu politiķi runā par to, ka būtu nepieciešams iekļaut B. Ivanišvili sankciju sarakstos, it sevišķi pēc tam, kad pirms pāris nedēļām atklātībā nonākusi telefona saruna ar Krievijas uzņēmuma “AFK Sistema” dibinātāju un vadītāju Vladimiru Jevtušenkovu. Būdams oligarhs ar aizsardzības resora pasūtījumiem, arī viņš ir sankciju sarakstos. “Borisiņ, dārgais!” tā vairākas reizes V. Jevtušenkovs uzrunājis B. Ivanišvili.
Viņi runāja par darījumiem ar graudiem, kuros acīmredzot abi piedalās. Ieraksti dīvainā kārtā nākuši klajā vienlaikus ar ziņām par to, ka okupanti izlaupījuši ukraiņu graudu noliktavas un tos izveduši uz Krieviju. Līdz ar to pašreiz pati visvairāk izplatītā ir versija par to, ka šie abi oligarhi cenšas pārdot nolaupītos ukraiņu graudus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka “Borisiņš” Ivanišvili klusē, bet krievu oligarhs apgalvo, ka runājuši vien par vasaras atpūtu.
Iekšējās problēmas nobriedina ārējās problēmas un otrādi. Gruzijas vara acīmredzami jau galīgi sastrīdējusies ar Ukrainas vadību. Sākumā demonstratīvi atsakoties pievienoties Rietumu sankcijām pret Krieviju. Tam sekoja skandāls par parlamenta spīkera atteikšanos apmeklēt Ukrainu pēc Augstākās radas spīkera ielūguma. “Mēs nepakļaujamies ultimātiem,” lepni paziņoja “Borisiņa” Ivanišvili vairākums. Tad bija citi mazāki un lielāki “dūrieni”, līdz prezidents Volodimirs Zelenskis atsauca savu vēstnieku no Tbilisi. Starp valstīm, kas bijušas stipri saistītas ar līdzīgām problēmām un mērķiem, ko tādu nebija iespējams iedomāties vēl pirms nedaudz mēnešiem. Taču Vladimira Putina režīms visu attinis atpakaļ.
Pašlaik par Gruzijas galveno izaicinājumu kļuvušas attiecības ar Rietumiem. Konkrētāk – atbilde no ES uz iesniegumu atzīt valsti par kandidāti uz iestāšanos kopā ar Ukrainu un, visticamāk, arī ar Moldovu. To visu pavada atsevišķu Eiroparlamenta pārstāvju, amerikāņu un eiropiešu diplomātu pastāvīga kritika, pieprasot Gruzijas valdībai īstenot reālas reformas.
Valdība un Krievijas oligarha B. Ivanišvili parlamenta vairākums saka: ziniet savu vietu – tiem Rietumu diplomātiem un politiķiem, kas norāda uz problēmām ar vārda brīvību, tiesu neatkarību, cilvēktiesībām, korupciju. Eiroparlamenta pārstāvi Marinu Kaljurandu valdošās partijas priekšsēdētājs vispār nodēvēja par “kriminalitātes aizbildni”.
Te, kā saka, jebkuram skaidrs, ka šādas runas un darbības nepalīdzēs eirointegrācijā. Varbūt, ka tieši tas arī nepieciešams oligarham B. Ivanišvili, lai atstrādātu Krievijā nopelnītos miljardus? Lai tāpat kā bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs 2013. gadā pateiktu, ka mūs nevēlas Eiropā, toties ar sajūsmu uzņems Krievijā!
