“Putinam ir principiāli svarīgi tikt ārā no izolācijas, lai kāds viņam roku spiestu,” uzver politologs Kudors 125
TV24 raidījumā “Globuss” politologs Andis Kudors pauda viedokli, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir pricipiāli svarīgi tikt kaut kur ārā no izolācijas, lai “kāds viņam roku spiestu”.
“Lai ko viņš teiktu, ka viņam ir vienalga, es neticu, ka viņam ir vienalga. Tā viņš nesāka politisko karjeru. Viņam ļoti nebija vienalga…Viņš ļoti gribēja tikties ar Merkeli [Angelu Merkeli, bijušo Vācijas kancleri – red.], vāciski tur stāstīja jokus un tamlīdzīgi. Viņš gribēja būt tajā klubā! Es nedomāju, ka tajā ziņā viņš ir izmainījies. Viņš vienkārši jūtas kā atstumtais,” tā diskutējot par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp par Krieviju un Putinu, komentēja politologs Kudors.
Savukārt, kas notika pēc Krimas aneksijas? Kā tad Krievija gāja ārā no izolācijas, kas toreiz bijusi daļēja? Pēc politologa domām, Putins toreiz izgāja no izolācijas, daļēji iesaistoties karā Sīrijā.
“Krievijas tā Kremļa politika ir jau sen tradicionāli tāda. Ja viņi savāra nepatikšanas, rada kaut kādu konfliktu paši – karu vai atbalsta kādu, pielej eļļu ugunī, bet nevarētu teikt, ka paši ir tie īstenotāji, tad tā ir iespēja ar jaunām problēmām tikt galā kaut kā ar iepriekšējām. Ir jābūt vēl lielākām nepatikšanām un tad ar viņu [Putinu] runās. Un tad viņi piedāvā sevi kā starpnieku. Putins pats rada problēmas un pēc tam piedāvā sevi kā starpnieku,” skaidroja Kudors.
Kudors vēl uzsvēra, ka “Hamās” kaujinieku grupējums īstenoja uzbrukumu Izraēlā Putina dzimšanas dienā. Putins ir dzimis 1952.gada 7.oktobrī, un, kā jau ziņots, “Hamās” uzbrukums tika īstenots tieši 7.oktobrī.
“Arī Poļitkovsku [Anna Poļitkovska, žurnāliste – red.] nogalināja Putina dzimšanas dienā. Var jau būt, ka ir sakritība…Arī “Hamās” līderi braukāja uz Krieviju pirms šī lielā terorisma, kara uzsākšanas,” uzsvēra politologs Kudors.
Vai tagad Krievija pieteiksies par “miera balodi” Tuvajos Austrumos, lai izietu no “nesmukuma Ukrainā”? Uz šo TV24 raidījuma vadītāja precizējošo jautājumu Kudrors atbildēja, sakot: “Viņi gribētu, bet viņiem to lomu neierādīs. Viņi ir tik lielas nepatikšanas radījuši ar šo karu, ka nebūs…Toties aizkulisēs ir, kas ir ieinteresēti, lai viņi tur ir tuvumā. Tad Putinam ir ar kādu iespēja satikties, bet tad tās būs arābu valstis. Ar afrikāņiem – tajā Krievijas šovinismā un nicinājumā, kas viņiem dažkārt izlaužas pret citām rasēm un tautām, es domāju, viņi nelepojas, ka ir Āfrikā tā rasisma un šovinisma dēļ, kas valda Krievijā. Viņi meklē kaut kur, kur izskatītos cienījamāki, tāpēc pie katras iespējas jātiek.”
Kudors ir pārliecināts, ka “Maskavas kungi gribētu būt kopā ar Rietumu kungiem”.
Jau vēstīts, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijas prezidnets Vladimirs Putins uz ārzemēm dodas reti. Viņš viesojies dažās postpadomju valstīs, kā arī Irānā un Ķīnā.
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) martā izdeva Putina aresta orderi, apsūdzot diktatoru ukraiņu bērnu nelikumīgā deportēšanā. SKT ordera dēļ Kremļa saimnieka ārvalstu vizīšu maršruti ir stipri ierobežoti.
Šogad augustā viņš nepiedalījās BRICS samitā Dienvidāfrikā, bet septembrī bija spiests izlaist G20 samitu Indijā.
Savukārt 6.decembrī Putins bija ieradies vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Rietumu pasaules izolētajai Maskavai cenšoties par sevi atgādināt uz globālās skatuves. Krievijas telekanālu pārraidītajos kadros redzams, kā Putinu lidostā sagaida AAE ārlietu ministrs Abdulla bin Zajeds Al Nahjans.
Darbakārtībā AAE, kas ir “Krievijas galvenais ekonomiskais partneris arābu pasaulē, būs tirdzniecība un nafta, pirms vizītes paziņojumā norādīja Kremlis. Tajā pat dienā vēlāk Putinam bija plānots tiksies vēl ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu.
Krievija iebruka Ukrainā 2022.gada 24.februārī, un vēl līdz šai dienai Ukrainā turpinās aktīva karadarbība.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
