Putinam bail no savējiem: miljons saniknotu vīru atgriešanās Krievijā draud ar lielām nepatikšanām 0
ASV prezidenta Donalda Trampa cerības uz ātru uguns pārtraukšanu Ukrainā izrādījies tukšs solījums, kamēr Kremļa diktators Vladimirs Putins turpina virzīt Krieviju pretī bezgalīgam karam, raksta laikraksts “The Times”.
Tramps bija iedomājies, ka spēs izbeigt karu vienas dienas laikā pēc stāšanās prezidenta amatā. Kad kļuva skaidrs, ka tas nav iespējams, viņš lika noprast, ka arī Lieldienu pamiers būtu pieņemams.
“Pa to laiku Maskavā Vladimirs Putins iznāk no trīs gadus ilgušā murga – bezjēdzīga kara ar kaimiņvalsti – ar domu, ka, ja Tramps pārtrauks ieroču piegādes Ukrainai, Krievijas uzvara varētu būt ātri sasniedzama.
Vēl labāk – ja tā tiktu nodrošināta līdz 9. maijam, kad uz Sarkanā laukuma notiek Uzvaras dienas parāde.
Bet, ja nē – kas zina, varbūt abi līderi pat varētu saņemt Nobela Miera prēmiju? Arī trakākas lietas ir notikušas. Taču nekas no tā nepiepildīsies,” raksta žurnālisti.
Rakstā norādīts, ka Trampa administrācija būtībā slepeni sadarbojas ar Putinu, lai radītu vēl vienu “iesaldētu konfliktu”, kuru Kremlis var atsākt pēc saviem ieskatiem.
Turklāt, gāžot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Putins varētu gūt politisku uzvaru – panākt Ukrainas sabiedrības demilitarizāciju, Ukrainas armijas depolitizāciju un izbeigt Rietumu aizraušanos ar Zelenski kā militāro līderi.
“Tomēr, ja Putins varētu atzinīgi vērtēt demobilizāciju Ukrainā, tad Krievijā viņš no tās baidās.
Miljons uniformā tērptu vīru atgriešanās sola nepatikšanas. Kādas būs šīs atgriešanās politiskās un sociālās sekas?
Par to jau tiek runāts. Daži jau kurn, ka Putins ļauj Trampam gūt komerciālu labumu no derīgajiem izrakteņiem Ukrainā, kuri, viņuprāt, būtu uzskatāmi par Krievijas kara trofejām. Citi veterāni jūtas nodoti no augstākās vadības puses,” teikts publikācijā.
Veterāni, no kuriem daudzi guvuši fiziskas un garīgas traumas, uzskata, ka viņiem par dalību karā pienākas dažādas privilēģijas, vai taustāmas pārmaiņas sabiedrībā.
Lai neitralizētu veterānu iespējamo reakciju, Putins ir paplašinājis militārās pretizlūkošanas pilnvaras, kas ietilpst FSB – Krievijas spiegošanas aģentūras – sastāvā.
Šīs struktūras uzdevums ir atklāt un neitralizēt populārus un ambiciozus ģenerāļus, pakļaut Kremļa kontrolei bieži vien kritiski noskaņotus militāros blogerus, kā arī atklāt korupcijas tīklus ieroču iepirkumos.
“Bailes no neveiksmes – politiskās varas vājināšanās valstī, demoralizēta armija un niecīgi rezultāti kaujas laukā – ir pamudinājušas Putinu pārorientēt karaspēka vervēšanu Vidusāzijā, Ziemeļkorejā un no jauna izveidotos algotņu formējumos,” raksta “The Times”.
Visticamāk, Putins izliksies, ka ir ieinteresēts pakāpeniski virzīties uz mieru, tajā pašā laikā, virzot Krieviju uz mūžīgu karu.
