Putina “žēlsirdība” vai kara noziegumu piesegšana? Negaidīts Kremļa paziņojums par Ukrainas gūstekņiem 0
Vakardien visa pasaule sekoja līdzi Trampa un Putina telefona sarunai par iespējamu uguns pārtraukšanu uz 30 dienām. Tas attieksies tieši uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem. Putins nepiekrita izbeigt visus gaisa triecienus un uzbrukumus Melnajā jūrā, raksta The Sun.
Fakts, ka Putins piekrita pārtraukumam, liecina, ka Ukrainas tāla darbības rādiusa triecieni, iespējams, radījuši nopietnus bojājumus Krievijas naftas noliktavām un rafinēšanas rūpnīcām.
Tomēr lielāku izbrīnu radīja Ukrainas kara gūstekņu jautājums. Atceramies, ka pagājušajā nedēļā Tramps lūdza Putinu – ar ierakstu savā TruthSocial tīklā –, lai Krievija armija šos vīrus apžēlo un masveidā nenogalina.
Vakar Kremlis atbildēja, sakot: “Putins apstiprināja, ka Krievijas puse ir gatava vadīties pēc humāniem apsvērumiem un, ja notiks padošanās, garantē Ukrainas Bruņoto spēku karavīru dzīvību un cieņpilnu attieksmi saskaņā ar Krievijas likumiem un starptautiskajām tiesībām.”
Protams, tas ir labi, bet tā ir pienākuma izpilde, nevis žēlsirdība. Putins vienkārši piekrita ievērot visvienkāršāko kara likumu.
Viņš ir piekritis ievērot Ženēvas konvencijas par kara gūstekņu apstrādi. Tas rada divus svarīgus jautājumus. Ko vēl viņš bija plānojis darīt? Te arī jautājums, vai iepriekšējās gūstekņu slepkavības bija nepakļāvīgu, traku karavīru rīcības sekas? Un tagad ar šo “cēlsirdīgo” paziņojumu, Putins, iespējams, cenšas aizmālēt pasaulei acis par visiem iepriekš nodarītajiem noziegumiem, bet neviens par Kremļa asiņainajiem noziegumiem tik ātri neaizmirsīs.
Jau ziņots, ka abu prezidentu sarunā, kas ilga vairāk nekā pusotru stundu, panākta arī vienošanās par tūlītēju plašāku miera sarunu sākšanu.
“Šīs sarunas sāksies nekavējoties Tuvajos Austrumos,” teikts Baltā nama paziņojumā, piebilstot, ka Krievijas un ASV attiecību uzlabošanās varētu nest milzu pozitīvu attīstību ekonomiskos un ģeopolitiskos jautājumos.
Tramps savā platformā “Truth Social” pavēstīja, ka viņi ar Putinu produktīvā sarunā vienojušies ātri strādāt pie pilnīga pamiera panākšanas un pie tā, lai galu galā izbeigtu briesmīgo karu starp Krieviju un Ukrainu.
Arī Kremlis apstiprinājis, ka Putins esot piekritis daļējai pagaidu uguns pārtraukšanai un devis armijai tūlītēju rīkojumu uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Tomēr vienošanās par Vašingtonas piedāvāto un Ukrainas akceptēto 30 dienas ilgo vispārējo uguns pārtraukšanu netika panākta.
