Putina tuvākais izlūkdienesta vadītājs brīdina par pirmajiem, kas cietīs, ja sāksies konflikts ar NATO 0
Krievija varētu vērsties pret Poliju un Baltijas valstīm, ja turpinās pieaugt bažas par draudiem no NATO puses, brīdinājis Vladimira Putina tuvākais izlūkdienesta vadītājs Sergejs Nariškins, apsūdzot Poliju un Baltijas valstis provokatīvā uzvedībā, kas, viņaprāt, tuvo Eiropu pilna mēroga konfliktam ar Kremli, par to ziņo The Sun.
TASS ziņo, ka otrdien, tiekoties ar Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko, Nariškins paziņoja: “Gadījumā, ja NATO uzbruktu Savienības valstij [Krievijas un Baltkrievijas savienībai], cietīs viss NATO bloks. Taču vislielāko triecienu saņems tieši Polijas un Baltijas valstu politiskās aprindas.”
Viņš apgalvoja, ka šīs valstis vēl pilnībā neapzinās, ko nozīmētu konflikts starp NATO un Krieviju.
Nariškins arī nosodīja agresīvos izteikumus un militārās aktivitātes reģionā, tostarp apsūdzēja Varšavu plānā novietot līdz diviem miljoniem prettanku mīnu gar robežu ar Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka Latvija apsver visus iespējamos variantus, lai stiprinātu aizsardzību. Sprūds arī aicināja būt gataviem, jo Krievija joprojām ir nopietns drauds reģionam.
Krievijas izlūkdienesta vadītājs kritizējis arī Polijas prezidentu Andžeju Dudu par aicinājumu ASV dislocēt kodolieročus Polijā. “Viņi ļoti vēlas saņemt kodolieročus no amerikāņiem,” pauda Nariškins.
Duda martā publiski vērsās pie Donalda Trampa ar priekšlikumu par kodolieroču pārvietošanu uz Poliju, uzsverot, ka šāda rīcība kalpotu kā atturēšanas līdzeklis un stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas.
Neskatoties uz to, ka Nariškina izteikumi tieši mērķēti pret Austrumeiropu, visa Eiropa šobrīd aktīvi gatavojas iespējama kara draudiem.
Vācijas militārā vadība brīdina, ka Krievija varētu uzsākt plaša mēroga uzbrukumu Eiropai jau līdz 2029. gadam, ja tai izdosies nostiprināties Ukrainā. Tiek lēsts, ka nākamajā gadā Putina rīcībā jau varētu būt trīs miljonu liela armija. Eiropas valstis strauji pārapbruņojas – Francija un Lielbritānija nesen publicējušas izdzīvošanas rokasgrāmatas, bet Vācija paziņojusi par 5000 karavīru pastāvīgu dislokāciju Lietuvā – pirmo šāda veida lēmumu kopš Otrā pasaules kara.
