Putina troļļu atmaskotāja. Somu žurnāliste Jesika Aro saņem draudus vienu aiz otra 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Es varēju turpināt pētīt Krievijas informācijas karu un izglītot cilvēkus. Un vienlaikus palikt pakļauta vajāšanai un citiem noziegumiem. Otrā iespēja nozīmētu beigt tēmas pētīšanu, pārtraukt publicēties, un, visticamāk, tad es tiktu likta mierā. Es sapratu, ka manas linčošanas arhitekti manipulē, lai es izvēlētos pēdējo iespēju. Aiz cieņas pret man mīļo žurnālistes darbu un dzimteni es izvēlējos pirmo,” tā starptautiski pazīstamā somu žurnāliste Jesika Aro atceras to brīdi, kad, atmaskojot Putina institucionalizētās troļļošanas operācijas, viņa saņēma un joprojām saņem draudus vienu aiz otra. Nupat arī Latvijas iedzīvotājiem ir dota iespēja izlasīt Jesikas grāmatu “Putina troļļi”, kas jau iztulkota 15 valodās.
Pietrūkst likuma spēka
Žurnāliste šonedēļ viesojās Latvijā, lai Somijas vēstniecībā Rīgā dalītos savā pieredzē, ko viņa ieguvusi, ilgstoši pētot troļļu darbības ietekmi ārpus Krievijas – Ukrainā, Baltijas valstīs, Ungārijā, ASV un citur.
Pirms Putina starptautiskā troļļu armija paņēmusi viņu uz grauda, Jesikas dzīve bijusi rāma. Viņa sevi veltījusi žurnālistes darbam, rakstījusi publikācijas gan par pašmāju, gan ārzemju tēmām. Iesaistījusies jauna sociālā medija “YLE Kioski” veidošanā.
2014. gadā, būdama 33 gadu veca, viņa ķērās pie Krievijas propagandas troļļu izpētes. Jesika savulaik dzīvoja Krievijā un visu prezidenta Vladimira Putina varas laiku pievērsa uzmanību spiedienam uz krievu žurnālistiem, vardarbībai un slepkavībām. Kremļa nelikumības pētošie krievu žurnālisti, kuri nepārtraukti riskēja ar savu dzīvību, bijis viņas profesionālais paraugs. “Bet tikai mans raksts ziņu dienestam “YLE” par Kremļa informācijas kara jaunā rīka ietekmi ārpus Krievijas robežām iekustināja kampaņu, kuru drošības nozares speciālisti sauc par ārkārtēju. Mani gribēja psiholoģiski nogurdināt tā, lai es, sevi sargādama, vairs nepētītu Krievijas operācijas, par publisku to apspriešanu pat nerunājot,” tā Jesika iezīmē draudošo situāciju, kuras dēļ viņa bija spiesta pamest Somiju, lai strādātu ārzemēs.
Viņa daudzas reizes Somijas drošības dienestiem lūgusi rīkoties un palīdzēt, bet policisti viņai stāstījuši, ka Somijas likumdošana nesniedz iespējas iepriekš novērst nodarījumus vai tajos pāragri iejaukties. Vienīgais paņēmiens bijis vērsties ar prasību tiesā, bet viņa nojautusi, ka arī tiesas spriedumi nebūšot nekāda garantija noziegumu apturēšanai. Žurnālistei nekas cits neesot atlicis, kā pašai sevi aizsargāt, aprīkojot savu mājokli ar drošības ierīcēm.
Brīdina par Kremļa nodomiem
Juridiskā atbildība gūlās uz Jesikas darba devēju “YLE” un policiju, jo darba devēja pienākums ir sargāt savus darbiniekus, bet policistu darbs ir izmeklēt noziegumus.
J. Aro: “Bet laiks gāja. Nekas neapstādināja mafijveidīgo, atriebties gribošo interneta bandu, kuras misija bija manas uzticamības, profesionālā stāvokļa un personīgās dzīves iznīcināšana. Signalizācija un drošības sistēmas mājā mani nepasargāja no apkaunošanas internetā, kurā bija iesaistīti tūkstošiem cilvēku.”
Jesika bija noskaidrojusi, ka vairākās valstīs Krievijas sociālo mediju dezinformācija apdraud nacionālo drošību, un brīdināja, ka Kremlis mēģinās noregulēt rietumvalstu politisko vidi labvēlīgi sev. Pēc šiem brīdinājumiem Krievijas sociālo mediju troļļi uzbruka ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, veicināja Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 2016. gadā, lobēja Katalonijas neatkarību no Spānijas 2017. gadā un aicināja uz vardarbību Francijas dzelteno vestu protestos 2018.–2019. gadā. Jesikas pētījumi tika plaši citēti, tos augstu novērtēja studenti, diplomāti, kā arī datu aizsardzības un drošības speciālisti. Viņu aicināja uzstāties semināros visā pasaulē.
Izgaismo troļļu fabriku
Jesika ir pētījusi arī tīmeklī izplatītās sazvērestības teorijas par Ukrainu. Viņa pievērsusies arī Sanktpēterburgai, kur kādā no birojiem tika atklāta troļļu fabrika, kas ražoja melus un viltojumus sociālajos medijos. Drosmīgi krievu žurnālisti iefiltrējās birojā, strādāja par troļļiem, kā sevi sauca propagandas biroja darbinieki, un publiskoja visu informāciju.
Troļļiem maksāta alga par to, ka viņi sociālajos medijos izlikās par īstiem cilvēkiem ar īstiem viedokļiem, uzturēja un atjaunināja viltus profilus un piepildīja sociālo mediju platformas, tostarp “YouTube”, “Facebook” un “Twitter”, ar Krievijas prezidenta Putina slavinājumiem, kā arī krievu opozīcijas tēla pelšanu un ASV lamāšanu.
Grāmatā viena nodaļa veltīta arī starptautiskās Krievijas propagandas izplatītājam Somijas pilsonim Johanam Bekmanam, kurš krievu ziņu vietnēs izplatīja par Jesiku izdomātus apgalvojumus. Bekmans strādā Putina valdības pētniecības dienestā Maskavā, iestādē, kuru sauc par Krievijas Stratēģiskās pētniecības institūtu. Tas veidojot ieteikumus un analītiskus materiālus Krievijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
Krievijā Bekmans ir ticis bagātīgi apbalvots. Viņš ceļo pa Krieviju un Krievijas okupēto Krimu, apmācīdams karavīrus, amatpersonas un publiku par “Rietumu hibrīdkaru pret Krieviju”. Bekmans 2014. gadā pasludināja sevi par Krievijas izgudrotās un Austrumukrainā nodibinātās Doņeckas tautas republikas pārstāvi Somijā.
Saistībā ar J. Aro bezprecedenta izmeklēšanām par prokremliskajiem sociālo mediju troļļiem autore kļuva par starptautiskās propagandas un naida runas kampaņas mērķi. ASV Valsts departaments 2019. gadā autorei par drosmi piešķīra Drosmīgas sievietes balvu (“Women of Courage Award”). Toreiz ASV prezidents Donalds Tramps neatļāva Jesikai šo balvu pasniegt.
