Franks Gordons: Putina, Trampa un Netanjahu žogi 6
Bēdīgi slavenais Berlīnes mūris (1961 – 1989) tika uzsliets, lai cilvēkus no Kremļa vāciskā protektorāta VDR “nelaistu ārā”. Tagad runa ir par mūriem, vaļņiem, sienām, aizžogojumiem, kuru mērķis ir cilvēkus “nelaist iekšā”.
Nupat paziņots, ka Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes pārvalde būvēs 50 kilometrus garu aizsargžogu tur, kur anektētā Krimas pussala robežo ar Ukrainu, “lai nodrošinātu Krimas drošību”. Tātad – Putina žogs. To uzslies Perekopa zemes šaurumā – tur, kur 1920. gadā sarkano strēlnieku “Latdivīzija” metās uzbrukumā, lai kopā ar citām Trocka vadītas sarkanarmijas vienībām padzītu no Krimas “melnā barona” Vrangeļa balto karaspēku.
Putins ir nepacietīgs – nožogojumam jābūt gatavam šā gada 20. decembrī. Sienas precīzais garums – 49,5 kilometri, tā būs 2,4 metrus augsta un sastāvēs no 16 500 sametinātiem posmiem, kurus “vainagos” tērauda “nagi” un īpaši izturīga dzeloņstiepļu lente. Vārdu sakot, neviens “Kijevas fašistiskās huntas” piederīgais nevarēšot ielavīties Krimā, kurai Putins piešķīris “sakrālu” nozīmi kā Krievijas svētumam.
Izmēru ziņā Putina žogs gan ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar iecerēto “Trampa valni”, kam visā garumā jāatdala Meksika no ASV, lai aizsprostotu ceļu darba un laimes meklētāju milzu bariem. Prezidents Donalds Tramps jau šā gada 25. janvārī – piecas dienas pēc stāšanās amatā – parakstīja attiecīgo dokumentu. Tajā teikts, ka pie šā uzdevuma būs jāķeras “nekavējoties”. Aģentūras “Reuters” analītiķi aprēķinājuši, ka būvdarbi ilgšot trīsarpus gadus un izmaksāšot 21,6 miljardus dolāru.
Šīs robežas kopgarums ir 3201 kilometrs. Tā stiepjas no Meksikas līča līdz Klusajam okeānam, un robežlīnija visai garā posmā sakrīt ar Riograndes upes gultni. Kaut gan vairākās vietās jau eksistē dažāda veida un izmēra nožogojumi, Trampa rīkojums paredz pilnībā “nosegt” robežu visā tās garumā, lai nepaliktu nevienas šķirbas. Pagaidām kategoriskais rīkojums ir vien papīra lapa, ko grezno prezidenta paraksts. Bet pati iecere ir grandioza – tas jāatzīst.
Liela stratēģiska, politiska un psiholoģiska nozīme ir trijām barjerām, ko pēdējos gados uzslējusi Izraēla un par kurām atbildīgs tās premjerministrs Benjamins (Bibi) Netanjahu. Nožogojums ir 708 kilometrus garš, tas atdala Izraēlu 1967. gada robežās (“zaļā līnija”) no tai pašā gadā iekarotās teritorijas (t. s. “West Bank”), ko kontrolē Izraēlas armija. Tikai 15% no šīs barjeras strikti turas pie “zaļās līnijas”, kamēr 85% pārkāpj, sniedzoties līdz pat 11 kilometriem okupētajā teritorijā, iekļaujot lielākās ebreju apmetnes un sagādājot grūtības tuvējo palestīniešu ciemu iedzīvotājiem. Barjeras mērķis ir neļaut teroristiem iespraukties pašas Izraēlas (“Israel proper”) teritorijā, un zināmā mērā šis mērķis ir sasniegts. Vairākos šīs barjeras posmos iekārtoti caurlaides punkti, kur palestīnieši pakļauti stingrai, reizumis pazemojošai pārbaudei.
Pavisam cits raksturs ir barjerai, kas cieši apjož Gazas joslu, kur valda teroristiskā organizācija “Hamas”, kas neatzīst Izraēlas eksistences tiesības un atrodas ar to karastāvoklī. Barjeras garums ir 60 kilometri, un tā faktiski nobloķē Gazas joslu ar tās diviem miljoniem iedzīvotāju. Taču šajā barjerā iekārtoti divi pārejas punkti, pa kuriem diendienā tiek piegādātas dažādas preces, tostarp pēdējā laikā arī būvmateriāli.
Jāpiemin arī trešais “Netanjahu žogs” – 245 kilometru garais nožogojums visgarām Izraēlas robežai ar Ēģipti, kura būve pabeigta 2013. gadā. Barjeras mērķis bija darīt galu nelegālo imigrantu masveida ieplūšanai Izraēlā. Runa ir par afrikāņiem – galvenokārt no Eritrejas un Sudānas, kuri, šķērsojot Ēģiptei piederošo tuksnesīgo Sīnājas pussalu, plūda uz Izraēlu, meklējot dažreiz patvērumu, bet daudzos gadījumos vienkārši darbu un iztiku.
Izraēla šo mērķi ir sasniegusi. Kamēr 2012. gada pirmajos sešos mēnešos Izraēlā iekļuva 9570 nelegālo imigrantu, 2013. gada pirmajos sešos mēnešos viņu skaits saruka līdz 34, jo barjera jau bija gatava. Un 2016. gadā “iespraukties” izdevās tikai 16 migrantiem.
