Putina Drēzdenes perioda pēdas 7
Kas tad ir Jevgeņijs Lukjanovs, kuru paredzēts nosūtīt uz Latviju? Viņam it kā ir neliela diplomātiskā darba pieredze. Tā gan attiecas vēl uz padomju laikiem, kad Lukjanovs, kurš bija ieguvis izglītību kā angļu valodas un literatūras speciālists, no 1984. līdz 1990. gadam strādājis PSRS ārlietu dienestā. Konkrēti amati biogrāfijā netiek uzrādīti, un acīmredzot nekādus karjeras augstumus sasniegt arī nebija izdevies, jo jau pēc PSRS sabrukuma Lukjanovam nācās pārvākties uz darbu Valsts Ermitāžas muzejā, kur viņš nodarbojies ar “ārējiem sakariem”. Taču tad viņa karjerā noticis interesants pavērsiens…
Lasot J. Lukjanova biogrāfiju, rodas aizdomas, ka ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņu vieno kas vairāk nekā darbība Drošības padomē, un šīs saites acīmredzot ir senas un īpašas. Abi nāk no vienas pilsētas – Sanktpēterburgas (agrākās Ļeņingradas), kas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, jo tur dzīvo pieci miljoni cilvēku. Tomēr tikai retajam karjerā varēs atrast tik nepārprotamas paralēles ar Putina ceļu uz varas virsotni.
Te jāatgriežas Putina jaunībā, kad viņš pēc PSRS kulta seriāla “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” noskatīšanās esot devies pieteikties darbā Valsts drošības komitejā un nokļuvis Drēzdenē Radenbergštrāses Padomju kultūras nama direktora amatā. Par šo noslēpumaino Krievijas prezidenta dzīves posmu grāmatā “Putins: cilvēks, kura nebija” plašāk raksta krievu politologs Staņislavs Belkovskis. Viņš norāda, ka atšķirībā no apjūsmotā kino varoņa Štirlica jeb padomju izlūka Maksima Isajeva Putins Vācijā nebija nekāds izlūks. Viņš bija pierakstīts VDK Piektajai galvenajai pārvaldei, kas cīnījās ar citādi domājošajiem un nodarbojās ar politisko izmeklēšanu. Putina uzdevums bijis ziņot priekšniecībai par tiem padomju pilsoņiem, kas atradās komandējumos vai studēja Austrumvācijā.
Belkovskis apraksta divus Putina vācu draugus, no kuriem viens viņu esot nodevis, bet otrs palicis uzticīgs un vēlāk ticis labi atalgots. Pirmais draugs esot Klauss Cuholds. “Viņi kopā dzēra alu, sportoja, pļāpāja par šo un to… Taču 1989. gadā izrādījās, ka Cuholds ir ne vien “Stasi” (VDR specdienests), bet arī BDN aģents. Un atklāja Rietumvācijas izlūkdienestam padsmit vārdus, kurus uzzināja no Putina,” raksta S. Belkovskis. Putinu no smagāka soda esot izglābis tikai tas, ka šis laiks sakritis ar PSRS sabrukumu, viņš tika atsaukts no Drēzdenes un dabūja necilu darbu Ļeņingradas valsts universitātē. Taču cits Putina VDR laiku draugs, “Stasi” aģents Matiass Varnigs, ar kuru viņu esot iepazīstinājis tas pats augšminētais Cuholds, gan varēja pārliecināties, ka uzticība tiek atalgota, jo pēc Putina nākšanas pie varas ieguva lielu ietekmi Krievijas finanšu un enerģētikas sektorā. Ar viņu saistīts arī tāds mūsu pusē labi zināms projekts kā “Nord Stream” gāzesvads.
Uzņēmums, kas saista Putinu, Varnigu un Lukjanovu, ir “Dresdner bank”. Belkovskis atsaucas uz “Wall Sreet Journal” žurnālistiem, kas “Stasi” arhīvos uzzinājuši, ka Varnigu specdienests esot īpaši gatavojis kā aģentu, kas varētu iefiltrēties Rietumu banku sistēmā. Tā kā sociālistiskais bloks izjuka un Vācija apvienojās, Varnigs iegūtās zināšanas izmantoja savā labā, lai 90. gadu sākumā kļūtu par starpnieku starp “Dresdner bank” un Krieviju. Pirmās saites tika veidotas Sanktpēterburgā, kur senais draugs Putins tobrīd strādāja pilsētas mēra Anatolija Sobčaka komandā. “Pamazām Varniga un “Dresdner Bank” attiecības ar Putinu kļuva ciešākas un personiskākas,” raksta Belkovskis, atzīmējot, ka bankas ietekme Krievijas biznesā pieaugusi ļoti strauji, it īpaši pēc tam, kad par bankas klientu kļuva uzņēmums “Gazprom”. Bankai bija sava loma arī Putina cīņā pret oligarhiem Gusinski, Hodorkovski un citiem. Kā vēsta oficiālā biogrāfija, J. Lukjanovs “banku sektorā” – “Dresdner Bank” un “Vņeštorgbank” – darbojies no 1993. līdz 2006. gadam.
To, ka J. Lukjanovs bankā nebija nokļuvis nejauši, liecina viņa nākamie amati – Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, Krievijas Drošības padomes sekretāra palīgs un kopš 2012. gada (šajā gadā Putins trešo reizi kļuva par Krievijas prezidentu) – Drošības padomes sekretāra vietnieks.
Atliek vien jautāt – kāda ir viņa misija Latvijā?
