Krievijas dezinformācijas apskats: ASV izdzīs Baltijas valstis no NATO 97
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Draudot ar militāru konfliktu, Maskava decembrī izvirzīja Rietumiem prasības apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997. gadam.
Pati Krievija tās dēvē par “drošības garantijām”, kamēr citur pasaulē tas tiek uztverts kā ultimāts. Lai gan sarunās, kas 10. janvārī sākās Ženēvā, ASV un NATO nav izrādījušas ne mazāko gatavību piekāpties spiedienam, Kremļa propaganda jau šobrīd to pasniedz gandrīz kā notikušu faktu.
Protams, visvairāk tas tiek attiecināts uz Ukrainu, dodot mājienus, ka tās liktenis ir izlemts un nāksies vien atgriezties Krievijas apskāvienos. Tomēr tiek zīmēti arī scenāriji attiecībā uz Baltijas valstīm.
Jaltas kārtības slavētājs Peins
Janvārī vienlaikus vairākos Krievijas interneta portālos parādījās raksti, kuros apgalvots – Latvija, Lietuva un Igaunija tikšot “ziedotas” ģeopolitiskajās spēlēs.
Kā raksta “mk.ru” (izdevuma “Moskovskij komsomoļec” interneta vietne): “ASV varētu izslēgt Baltijas valstis no NATO, lai vienotos ar Krieviju.” Vēl pašpārliecinātāk to centusies pasniegt “gazeta.ru”: “ASV izdzīs Baltijas valstis no NATO.”
Šādi un līdzīgi virsraksti lasāmi arī “lenta.ru”, “regnum.ru”, “iz.ru” un citviet. Bet kas tad izsaucis šādu apgalvojumu lavīnu? Izrādās, visiem tiem ir viens un tas pats avots – kāds Deivids Peins, kurš šā gada 1. janvārī ASV izdevumā “The National Interest” publicējis rakstu “Sarunāt mieru ar Krieviju, lai novērstu karu Ukrainā”.
Autors izklāsta savu viedokli, kura pamatdoma ir – ASV jādara viss, ko Krievija prasa un pat vairāk, lai tikai izvairītos no trešā pasaules kara.
Jau raksta ievadā Peins uzstājās kā tipisks “Putina sapratējs” (šo terminu mēdz attiecināt uz Rietumu politiķiem un ekspertiem, kas izrāda lielu iejūtību pret Krievijas interesēm un aicina piekāpties), atgādinot par viņa mērķi atjaunot PSRS varenību, kas neesot iespējams bez kontroles pār Ukrainu, kā arī ar respektu raksta par to, cik daudz pūļu Krievija ieguldījusi sava kodolbruņojuma attīstībā.
Lēmums par iebrukumu Ukrainā, viņaprāt, jau esot pieņemts, un visticamāk tikšot īstenots februārī. Nekādi ekonomisko sankciju draudi vai ASV militārās klātbūtnes palielināšana Eiropā to nespēšot atturēt, vienīgā izeja esot vienoties ar Krieviju, piekāpjoties tās prasībām.
Viņaprāt, vienu no šīm prasībām varot interpretēt kā “bijušo padomju republiku Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izslēgšanu no NATO”.
“Lai gan Baidena administrācija ir norādījusi, ka šis noteikums ir nepieņemams, tomēr tas būtu ASV nacionālās drošības interesēs, jo ASV nav būtisku interešu Baltijas republikās, un nesenās “kara spēles” parādīja, ka ASV zaudē Krievijai, ja cīnītos par tām,” raksta Peins.
Jāpiebilst, ka te viņš atsaucas uz 2014. un 2015. gadā NATO veiktajām analīzēm, kas vēlāk kļuva par iemeslu daudziem būtiskiem lēmumiem, piemēram, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanai Baltijas valstīs un Polijā un Baltijas valstu aizsardzības plāna apstiprināšanai.
Peins arī slavē tā saukto Jaltas kārtību, kurā “ietekmes sfēru izveide palīdzēja lielvarām saglabāt mieru vairāk nekā pusgadsimtu”, netieši mudinot atgriezties pie tās arī tagad.
Kas stāv aiz “The National Interest”
Veids, kādā Krievijas mediji pasnieguši šīs publikācijas atziņas, rada iespaidu, ka Deivids Peins ir kāds augsta ranga ierēdnis ASV administrācijā vai vismaz plaši zināms eksperts, kuram ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu.
Tomēr tā nebūt nav. Autora paša sniegtie biogrāfiskie dati izskatās pietiekami cienījami – studējis Džordžtaunas universitātē, veidojis karjeru kā analītiķis ASV militārajās struktūrās, kur, cik noprotams, viņa “lauciņš” bija kodolieroči, vēlāk darbojies dažādās organizācijās un lokālā līmenī mēģinājis iesaistīties politikā, kā arī nodarbojies ar publicistiku.
Tomēr ASV šī cilvēka vārds plašai sabiedrībai maz ko izteiks (piemēram, sociālajā tīklā “Facebook” viņa profilam ir 420 sekotāju, “Twitter” – tikai deviņi sekotāji) un arī viņa “ieteikumi” Rietumos nav izpelnījušies gandrīz nekādu interesi – atšķirībā no Krievijas tos neviens nav ne pārpublicējis, ne apspriedis.
Tomēr būtiskākais šoreiz ir nevis pats autors un viņa viedoklis, bet gan izdevums, kas to publicējis, – “The National Interest”.
No konservatīva politoloģijas žurnāla, kā tas sākotnēji ticis iecerēts, tas kļuvis par Krievijas interešu platformu. Plašāk tā nosaukums izskanēja 2020. gada vasarā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins tieši te publicēja savu rakstu “Otrā pasaules kara 75. gadadienas patiesās mācības”, kur ne vien slavē PSRS, bet arī pamato Baltijas valstu okupācijas nepieciešamību.
“The National Interest” izdod ASV domnīca “The National Interest Center” (“Nacionālo interešu centrs”), bet galvenā persona, kas to visu kūrē, ir Dmitrijs Saimss – krievu izcelsmes politologs, kurš kopā ar ģimeni pagājušā gadsimta 70. gados emigrēja no PSRS un ilgāku laiku darbojās ASV Republikāņu partijas paspārnē kā padomdevējs vispirms par padomju, vēlāk – par Krievijas jautājumiem.
Viņš savulaik bijis arī diezgan biežs viesis “Saskaņas” politiķa Jāņa Urbanoviča organizētajos “Baltijas forumos”.
Pēdējos gados Saimss sāka izrādīt arvien atklātākas simpātijas Putina režīmam, turklāt parādījās aizdomas par viņa saitēm ar Mariju Butinu, kas ASV notiesāta kā Krievijas slepenā aģente.
Pašlaik Saimss plašāk zināms ne tik daudz kā politologs Vašingtonā, bet kā viens no politiskā sarunu šova “Lielā spēle” (“Boļšaja igra”) vadītājiem Pirmajā kanālā. Raidījums, protams, ieturēts Kremļa propagandas labākajās tradīcijās. Vai pārsteigums, ka tieši šādā vietnē nu parādās spriedelējumi par to, ka Baltijas valstis vajadzētu izslēgt no NATO.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
