Franks Gordons: Putina rūpesti, Maskavas stiķi 1
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 23. novembrī uzrunāja “savas” partijas “Jedinaja Rossija” (“Vienotā Krievija”) 19. kongresa dalībniekus. Kā atzīst Maskavas mediji, gaisotne šajā “varas partijas” saietā bijusi “nospiesta”, drūma.
Raksturojot šo partiju, kuras emblēma ir krievu lācis un priekšsēdis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, Putins neskopojās ar kritiku: partija esot pilna ar “balamutēm” un “konjunktūras kalpiem”, kuri, “ja kas” (notiktu), partiju “nodos un arī valsti nodos”. Kaut kas tāds esot vēsturē gadījies ne reizi vien.
“Nācijas līderis” Putins šajā saietā uzturējās tikai nepilnu stundu un steidzās aiziet, aizbildinoties ar “saspringto grafiku”. Kongresa delegāti īpaši sadrūma, kad Putins savā uzrunā uzsvēra, ka šai partijai “nav morālu tiesību ar populismu piesegt darbspējas un kompetences trūkumu, kaut ko nenovedot līdz galam vai “haltūrēt” (kaut kā sastiķēt. – F. G.), jo varas partijai tiek izvirzītas visaugstākas prasības”.
Te var saklausīt netiešu pārmetumu šīs partijas oficiālajam priekšsēdim premjeram Dmitrijam Medvedevam, pēc savas dabas tipiskam “ierēdnim”, kam nu jāpacieš saimnieka dunkas.
Tikmēr brīvdomības apspiešanā Kremlis spēris nākamo soli. Krievijas Valsts dome pieņēmusi un Federācijas padome apstiprinājusi papildinājumu likumam, kas paredz zināmas organizācijas un medijus pasludināt par “ārzemju aģentiem”: nu nolemts, ka par šādiem ārzemju aģentiem turpmāk varēs pasludināt “arī fiziskas personas”.
Tas nozīmē, ka jebkuram žurnālistam, publicistam, redaktoram, raidījuma moderatoram var uzspiest, tā sakot, Kaina zīmogu, demonizēt viņu kā “kolektīvo Rietumu” pakalpiņu.
Krievijas Federācijas padomes valdes suverenitātes aizsardzības (!) komisijas priekšsēdis Andrejs Kļimovs “mierina”: par ārzemju aģentu apzīmētā persona mierīgi varētu turpināt darbu. Viņam tikai jāapzinās, ka viņš vairs nav neatkarīgs pilsonis un var nokļūt tieslietu ministrijas (!) redzeslokā. Tik vien!
9. decembrī Parīzē jānotiek tā dēvētajām sarunām par Ukrainu “Normandijas formātā”, piedaloties Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Kā mēdz teikt, “jūtams”, ka mūs sagaida kārtējā stīvēšanās, runas plūdi par to, kādam jābūt Donbasa “īpašam statusam”.
Kremļa specdienesti šo runu gaidās sagatavojuši īpaši eksplozīvu dāvanu, pareizāk, provokāciju: 29. novembrī “Doņeckas tautas republikas Tautas padome” pieņēmusi “Likumu par valsts robežu”, pasludinot, ka šī valstiskā veidojuma suverenitāte attiecas uz visu Ukrainas Doņeckas apgabalu 2013. gada administratīvajās robežās, un šī apgabala rajoni, ieskaitot ostas pilsētu Mariupoli, kas nav pakļauti “republikas” varai, uzskatāmi par “nelikumīgi okupēto” republikas daļu, kur saimniekojot Kijevas “režīms”.
Un kamēr šī “ukraiņu okupācija” turpinās, pašreizējā saskarsmes jeb frontes līnija nu iegūst “valsts robežas” statusu ar visiem muitas punktiem un pasu kontrolēm.
Globālais hibrīdkarš tātad turpinās – jauna, “saistoša” epizode.