Putina režīma kara budžets turpina zelt, pateicoties tam, ka Krievijas gāze joprojām plūst uz Eiropu 170
Eiropas Savienības dalībvalstis arī divarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām no agresorvalsts importē energoresursus, tādējādi papildinot Putina režīma kara budžetu. Lai gan Eiropas Savienība ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atteikties no Krievijas energoresursiem, ir dalībvalstis, kuras gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm un, iespējams, nemaz nevēlas šo atkarību mazināt, raksta portāls “lsm.lv“.
Krievija jau ilgstoši ir likusi pamatus tam, lai dabasgāzi varētu izmantot kā ģeopolitisko ieroci, ko nekavējās likt lietā pēc plašā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, tomēr ES ir spējusi pietiekoši strauji atrast alternatīvas.
Šantažējot Eiropu, Krievija pati pārcirta dažus gāzes piegādes ceļus, Ukraina savukārt negrasās pagarināt savu tranzīta līgumu par dabasgāzes piegādēm uz Eiropas Savienības valstīm, līdz ar to piegādes no Krievijas samazinās dabīgā ceļā. Tomēr atsevišķi Krievijas ietekmes bastioni ir palikuši.
Ukraina apturēs Krievijas gāzes tranzītu
Šobrīd Krievijas gāze Eiropā nonāk gan pa cauruļvadiem, gan sašķidrinātā veidā ar tankkuģiem. Viens no cauruļvadiem – “Turkstream” – iet pa Melno jūru, un no Turcijas gāze aizplūst uz Bulgāriju, Serbiju un Ungāriju.
Otrs ir cauruļvads, kas iet caur Ukrainu, tālāk uz Slovākiju, no kurienes ir atzari uz Austriju, Čehiju un Itāliju. Krievijas teritorijā cauruļvads iet caur Kurskas apgabala Sudžas rajonu, kur iegājuši Ukrainas spēki, un Sudža ir svarīgs tranzīta punkts sistēmā, kur tiek mērīts, cik daudzu gāzes aiziet tālāk uz Eiropu. Gāzes piegāde arī karadarbības apstākļos pa to nav pārtraukta.
Drīz pēc tam, kad parādījās ziņas par Ukrainas armijas ieiešanu Krievijas teritorijā, pirmā tirgus reakcija bija straujš gāzes cenu kāpums, tomēr cena drīz vien samazinājās. Eiropas gāzes krātuves jau augustā bija pilnākas nekā ierasts vasaras izskaņā.
Šī gada 31. decembrī beidzas līgums par gāzes tranzītu caur Ukrainu. Pa šo cauruļvadu gāzi saņem Slovākija, Ungārija, Austrija un Itālija. Bez Ukrainas šī cauruļvada izmantošana nav iespējama, portālam LSM skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
“Līgums ir nozīmīga lieta. Lai darbinātu gāzes sistēmu, ir jāpatērē dabasgāze, jo gāze pati par sevi neplūst, tiek darbinātas kompresorstacijas, un tas ir noteikts šajā līgumā”.
Ukraina līgumu pagarināt netaisās, un arī Eiropas Komisija nevirzīs Ukrainu pie sarunu galda, LSM uzsver Eiropas Komisijas preses dienestā.
Eiropas Savienība jau laikus ir gatavojusies šai situācijai, un enerģētikas komisāre Kadri Simsone ne reizi vien norādījusi, ka Eiropa spēj dzīvot bez Krievijas gāzes.
Eiropas Komisijā norāda, ka Eiropa spēj apmierināt savu pieprasījumu gan nākamajā ziemā, gan 2025. gada pavasarī papildināt gāzes krātuves, neizmantojot Krievijas cauruļvadu gāzi.
“Mēs esam ļoti cieši sadarbojušies ar dalībvalstīm, domājot par diversifikācijas iespējām, jo īpaši tām, kuras šis tranzīta līgums skar visvairāk,” norāda EK preses pārstāvji, uzsverot, ka ES ir kopīgi vienojusies pēc iespējas ātrāk pārtraukt fosilā kurināmā importu no Krievijas.
Krievija mēģina pārorientēties uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm
Krievijas piegādātās dabasgāzes apjoms patiešām ir nozīmīgi sarucis. 2021. gadā Krievija piegādāja 45% no ES kopējā importa dabasgāzes apjoma, bet 2023.gadā šī daļa bija jau samazinājusies līdz nepilniem 15%. Tiesa, šī gada sākumā Krievijas daļa no importa dabasgāzes apjoma ir palielinājusies.
“Eurostat” dati rāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī ar 17,3% importa daļu Krievija aiz Norvēģijas un Alžīrijas ieņem trešo vietu dabasgāzes piegādēs pa cauruļvadiem. Līdzīga tirgus daļa – 17,7% – Krievijai ir arī sašķidrinātās gāzes piegādēs, un tā atrodas otrajā vietā aiz ASV.
Samazinājums Krievijas piegādēm pa cauruļvadiem daļēji ir kompensēts ar sašķidrinātās gāzes piegādēm no tās pašas Krievijas.
Klimata un enerģētikas ministrija portālam LSM norādīja, ka Krievija tiecas kļūt par globālu spēlētāju sašķidrinātās gāzes tirgū un masveidā paplašina savu sašķidrinātās gāzes infrastruktūru Arktikas reģionā, nākamo trīs gadu laikā cerot trīskāršot sašķidrinātās gāzes eksportu. Eiropas Savienība uz to ir reaģējusi ar kārtējām sankcijām.
Eiropas Savienība ir spējusi atrast citus piegādātājus
Piegāžu kritumu daļēji nodrošināja pati Krievija, kas 2022. gadā centās šantažēt Eiropu un bija saniknota par sankcijām. Ja kādam pirms tam vēl bija “rozā brilles” attiecībā pret gāzi kā Krievijas ģeopolitiskās ietekmes instrumentu, tad 2022. gadā tas kļuva nepārprotami.
Krievija uz nenoteiktu laiku pati pārtrauca piegādi pa “Nord Stream” gāzes cauruļvadu Baltijas jūrā. Jau dažus mēnešus iepriekš tā pārtrauca piegādes pa cauruļvadiem uz Poliju un Somiju. Savukārt caur Sohranivkas gāzes tranzīta punktu okupētajā Luhanskas reģionā piegādes apturēja Ukraina.
Tomēr, lai arī par dārgāku cenu, Eiropa aizstāja zaudētās Krievijas piegādes ar gāzi no Norvēģijas un ASV, kas tai kļuvuši par nozīmīgākajiem dabasgāzes tirgus partneriem.
Piemēram, Vācijai – lielākajam gāzes patērētājam ES – 65% dabasgāzes nāca pa “Nord Stream” cauruļvadu, bet tā pārorientējās uz norvēģu piegādēm, vienlaikus samazinot gāzes patēriņu gan uz industrijas, gan mājsaimniecību rēķina.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš portālam LSM uzsver, ka straujais Krievijas piegāžu samazinājums tik īsā laika posmā liecina par labi funkcionējošu enerģētikas tirgu.
“Taču būtiskākais ieguvums ir ES kolektīvā izpratne par to, ka Krievija enerģijas resursus izmanto kā ietekmes instrumentu,” secina Āboltiņš.
Eiropas Savienība ir fundamentāli mainījusi attieksmi pret sadarbību ar Krieviju un ieviesusi rīcības protokolus, kas ļauj īsā laikā mainīt gāzes piegādes avotus un veidus.
“To gāzes apjomu, ko vairs nepiegādā Krievija, piegādā citi piegādātāji: sākotnēji politiskās solidaritātes vārdā, bet pēcāk un šobrīd jau pilnībā uz brīva tirgus principiem.”
Austrija gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu, Eiropas Komisija 2022. gada aprīlī nāca klajā ar programmu “RePowerEU”, kas paredz pārvarēt atkarību no Krievijas energoresursiem. Ar fosilo kurināmo nesaistītu energoresursu izmantošana un enerģijas taupīšanas pasākumi ne tikai ļautu izvairīties no Krievijas piegādēm, bet tie arī atbilst Eiropas Savienības klimata plāniem.
“Pāreja uz zema oglekļa saturu ekonomikā bija viens no iemesliem, kādēļ Eiropas Savienība pacēla cimdu, ko 2022. gadā krievi iemeta ringā,” saka Ozoliņš.
Pretējā gadījumā mēs būtu kapitulējuši un teikuši, nu neko darīt, lai Ukraina krīt un krievu nafta un gāze plūst kā plūdusi,” pieļauj Ozoliņš.
Plāns paredz līdz 2027. gadam novērst atkarību no Krievijas gāzes. Tomēr atsevišķu dalībvalstu enerģētikas politika liek šaubīties par šī mērķa sasniegšanu. Kopējie dati rāda ļoti atšķirīgu gāzes importa samazinājumu dažādās ES valstīs, norāda Ābotiņš.
Piemēram, Baltijas valstis un Somija no Krievijas gāzes, tajā skaitā sašķidrinātās gāzes, ir atteikušās pilnībā, tikmēr Austrijai 2023. gadā Krievijas piegādes veidoja pat 98% no visām.
Austrijas uzņēmumam “OMV” ar “Gazprom” ir arī noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 2040. gadam. ASV domnīca “Brooking” norāda, ka šis līgums varētu paredzēt milzīgu soda naudu par pirmstermiņa līguma laušanu, un, lai no tās izvairītos, nepieciešami force majeure apstākļi, kādi varētu būt ES vispārējs gāzes importa aizliegums.
Krievija izmanto apkārtceļus
Cits liels Krievijas gāzes patērētājs joprojām ir Ungārija, kuras ekonomikā dabasgāzei ir liels īpatsvars. Arī tai ir ilgtermiņa līgums ar “Gazprom”. Grūtā situācijā būs arī Slovākija, kas pēc Ukrainas tranzīta pārtraukšanas būs piegāžu ķēdes pašās beigās. Slovākijas prokrieviskais premjers Roberts Fico jau aicināja Ukrainu pagarināt tranzīta līgumu, bet Ukraina to nevēlas darīt.
Eiropa ir nozīmīgi palielinājusi sašķidrinātās gāzes izmantošanu, atbalstot arī jaunas tam nepieciešamās infrastruktūras veidošanu. Vēl pirms trim gadiem sašķidrinātā gāze bija tikai nepilna piektā daļa no kopējā gāzes patēriņa, bet tagad tā ir vairāk nekā trešdaļa. Tomēr arī Krievija piedalās šajā tirgū, un to dara vēl aktīvāk nekā iepriekš.
Ozoliņš norāda, ka Krievija arī izmanto dažādus apkārtceļus, lai ievestu savu sašķidrināto gāzi gan caur Grieķiju, gan Nīderlandi un Beļģiju, gan Franciju.
“Es neesmu redzējis ziņas par aizdomīgiem kuģiem Klaipēdā vai Inko, bet dienvidu valstīs tādas parādās laiku pa laikam – nupat atkal bija noķerts kārtējais pārītis, kad krievu dabasgāze tiek pārpumpēta no borta uz bortu zem citu valstu karoga.”
Ozoliņš uzsver: “Ja ES atsakās no Krievijas energoresursiem, un es ceru, ka tas notiks iespējami ātrāk, jābūt efektīvai arī sašķidrinātās gāzes blokādei.”
