Putina režīma beigu sākums: britu pulkvedis pašreizējos notikumus Kurskā salīdzina ar Hitlera sakāvi 1943. gadā 8
Ukraina pazemojusi Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu visnepiemērotākajā brīdī— tikai dažas nedēļas pirms Donalda Trampa inaugurācijas ASV prezidenta amatā. Ukrainas bruņotie spēki ir guvuši būtiskus panākumus Kurskas apgabalā, norāda bijušais Lielbritānijas armijas ķīmisko ieroču vienības vadītājs Hamišs de Bretons-Gordons.
Savā rakstā izdevumam “The Telegraph” Bretons -Gordons skaidro, ka Putina kļūdas un nespēja sekmīgi vadīt militārās operācijas kļūst arvien acīmredzamākas.
“Viņš, iespējams, bija izcils spiegs, taču kā militārais vadonis viņš ir katastrofa. Viņš ir aizmirsis vai, visticamāk, nezina vienu no galvenajiem kara vadības principiem — nostiprināt panākumus, nevis neveiksmes,” raksta pulkvedis.
Viņš izsmēja Putina vadīto “speciālo militāro operāciju”, kas ilgst jau trīs gadus bez redzamiem panākumiem. Pulkvedis pieļauj, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī nākamgad saglabās savu amatu, kamēr Putina režīms, iespējams, sabruks. Labākajā gadījumā viņš, kā ironizē autors, var cerēt uz dzīvi villā Ziemeļkorejā vai uz piespiedu darbu Urālu kalnos.
“Krievijas vēsture liecina, ka neveiksmīgiem diktatoriem izredzes nav “rožainas”, uzsver Bretons-Gordons, piebilstot, ka pašreizējie notikumi Kurskā varētu būt pavērsiena punkts Putina režīma norietā.
Ukrainas bruņotie spēki pēdējo dienu laikā ir guvuši ievērojamus panākumus Kurskas virzienā, norāda bijušais NATO komandieris. Pastāv iespēja, ka Krievijas 810. jūras kājnieku brigāde cietusi tik smagus zaudējumus, ka bijusi spiesta atkāpties no Kurskas.
“Krievijas fronte Kurskas apgabalā izskatās ļoti nedroša, un Ukraina var ne tikai nostiprināt pozīcijas, bet arī turpināt uzbrukumu,” raksta pulkvedis.
Putins izmisumā sūta uz reģionu vienu no saviem uzticamākajiem ģenerāļiem, lai glābtu situāciju.
“Krievijas diktators Putinam, šķiet, ir pietiekami daudz “izšķērdējamu” ģenerāļu, taču trūkst militārās tehnikas, lai apturētu šo jauno Ukrainas ofensīvu,” viņš raksta.
Britu pulkvedis salīdzina pašreizējos notikumus Kurskā ar Ādolfa Hitlera sakāvi Kurskas kaujā 1943. gadā, kas iezīmēja Trešā reiha sabrukuma sākumu.
Viņš uzskata, ka Kurska varētu kļūt par izšķirošu punktu arī Putina režīmam.
“Vērojot viņa bezpalīdzību nesenajā ‘sarunā’ ar Krievijas iedzīvotājiem, var secināt, ka viņš ir pakļauts reālam spiedienam. Turklāt apziņa, ka tirāns Asads ir nupat kritis no sava pjedestāla un tagad slēpjas aiz Putina muguras, viņam ir diezgan nomācoša. Putins zina, ka Krievijas diktatori – neveiksminieki reti saņem “pensiju”, un šķiet, ka viņš meklē atkāpšanās ceļu. Viņa pēdējais mēģinājums glābt Kurskas apgabalu nostāda viņu ‘šaha’, ja ne ‘mata’ stāvoklī,” secina bijušais komandieris.
Bretons-Gordons norāda, ka Putins piedzīvo ne tikai militāras neveiksmes, bet arī politiskus triecienus.
Viens no tiem ir ģenerāļa Igora Kiriļova, Putina tuva sabiedrotā, slepkavība Maskavā. Vēl viens trieciens ir Ukrainas lēmums slēgt pēdējo ceļu, pa kuru Krievija varēja pārdot gāzi Eiropai.
Viņš uzsver, ka tajā pašā laikā starptautiskajai sabiedrībai, tostarp NATO, jāturpina spiedienu uz Putina režīmu.
“Ja Rietumi saglabās savu apņēmību, Ukrainai nākotne šķiet cerīga,” raksta bijušais NATO komandieris.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armija 5. janvārī sākusi jaunu ofensīvu Krievijas Kurskas apgabalā.
Krievi Kurskas apgabalā tika pārsteigti, un ukraiņi turpina uzbrukumus vairākos virzienos, pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.
Galvenais ofensīvas mērķis, pēc visa spriežot, ir ceļš uz Kursku, uz ziemeļaustrumiem no Sudžas, ko ukraiņiem izdevās sagrābt savā kontrolē vasaras ofensīvas laikā.
