Putina režīma aizstāvju salidojums 3
Sanktpēterburgā nedēļas nogalē notika Krievijas un vairāku Eiropas galēji labējo partiju pārstāvju saiets, ko tā rīkotāji bija nodēvējuši par “starptautisko krievu konservatīvo forumu”.
Ultranacionālisti pūš Kremļa stabulē
Saietu organizēja partijas “Rodina” Pēterburgas nodaļas aktīvisti, lai atgādinātu partijas vārdu un iegūtu politisko kapitālu pašreizējā saspringtajā starptautiskajā gaisotnē. Sākotnēji iedibināta 1998. gadā kā Krievijas Reģionu partija, 2003. gadā tā tika pārdēvēta par partiju “Rodina” jeb “Tēvzemes nacionāli patriotisko savienību”, savas ideoloģijas pamatā liekot krievu nacionālismu. Vairākus gadus partijai “Rodina” bija problēmas ar Krievijas prokuratūru, kas to apsūdzēja rasismā. Taču Krievijas politiskajam klimatam kļūstot nacionālistiskākam un agresīvākam, politikas aizkulisēs aizbīdītais Dmitrijs Rogozins 2007. gadā tika iecelts par Krievijas vēstnieku NATO, bet drīz pēc tam kļuva par Krievijas vicepremjeru, kas pārrauga aizsardzības rūpniecību. Tika reabilitēta arī partija “Rodina”, par kuras vadītāju kļuva Valsts domes deputāts Aleksejs Žuravļovs, kurš formāli pārstāv valdošo partiju “Vienotā Krievija”, simboliski apliecinot ultranacionālistu tuvību Kremļa “varas vertikālei”. Politiskie analītiķi uzskata, ka šāds saiets ar plašu ārzemju viesu klātbūtni Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimtajā pilsētā nevarētu notikt, ja tā politiskā ievirze neatbilstu Kremļa nostādnēm. Kā atzina saieta rīkotāji, foruma mērķis bija atrast Krievijas režīmam sabiedrotos Eiropā, kas “aizstāvētu tradicionālās vērtības, atbalstītu Krievijas intereses un panāktu rietumvalstu noteikto sankciju atcelšanu”. Forumā piedalījās aptuveni 150 pārstāvji no Krievijas ultranacionālistu un vairākām Eiropas partijām, kuru lielākajai daļai ir ultralabējo vai neonacistu reputācija, tostarp Grieķijas “Zelta rītausma”, Britānijas Nacionālā partija un Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija. Vienlaikus šīm partijām raksturīga pārliecinoša atbalsta paušana Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikai.
Notiekošais atgādina fašismu
Sanktpēterburgas liberālā opozīcija nosodījusi šo pasākumu, tomēr pie viesnīcas “Holiday Inn”, kur notika saiets, bija sapulcējušies vien daži desmiti protestētāju. Lai protestētu, bija vajadzīga drosme, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”, jo pasākuma norises vietu modri uzraudzīja kazaku grupa ar pletnēm. “Skandalozi, ka Krievija laipni uzņem Musolīni un Hitlera pēctečus,” ziņu aģentūrai AFP norādīja viena no protestētājām. Krievijas opozīcijas partijas “Jabloko” politiķis Grigorijs Javlinskis atzīmējis, ka “notiekošais atgādina fašismu”, bet viņa kolēģis Boriss Višņevskis intervijā radio stacijai “Ekho Moskva” norādījis, ka vairāki Sanktpēterburgas saietā pārstāvēto partiju līderi atklāti sevi sauc par Ādolfa Hitlera sekotājiem un izmanto kāškrusta simboliku. Putina politikas kritiķis Aleksejs Navaļnijs paudis savu attieksmi tīmekļa vietnē: “Fašisti dīvaini un ļoti ātri ir kļuvuši par Krievijas draugiem.” “Es neuzskatu par apkaunojošu, ja mani nosauc par fašistu,” paziņojis foruma dalībnieks Roberto Fiore, kurš pārstāv Itālijas galēji labējo partiju “Forza Nuova”, “taču es uzskatītu par apkaunojumu, ja jūs mani nosauktu par nacistu.”
Foruma mērķis atbilst Kremļa interesēm
Kā savā tīmekļa vietnē apgalvo saieta rīkotāji no partijas “Rodina”, foruma galvenais uzdevums bija darbības plāna un kopējās koordinācijas komitejas izveidošana nacionālistiskajiem spēkiem Krievijā un Eiropā. Foruma mērķis netika slēpts, un tas pilnībā atbilst Kremļa interesēm – atrast Krievijas režīmam “sabiedrotos Eiropā”, kas “aizstāvēs tradicionālās vērtības, atbalstīs Krievijas politiku un panāks sankciju atcelšanu”. Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs uz jautājumu, kāda ir viņa attieksme pret to, ka Putina dzimtajā pilsētā Sanktpēterburgā notiek forums, kurā piedalās neonacisti, atbildējis īsi: “Mēs to nekomentējam.”
Pasākuma rīkotāji apgalvojuši, ka forumā pulcējas Eiropas patriotiskie un konservatīvie spēki, kategoriski noliedzot, ka tam ir neonacistisks raksturs, taču mediji norāda, ka dalībnieku sastāvs “neļauj šaubīties” par pretējo. Laikraksts “Ņezavisimaja gazeta” vēsta, ka lielākajai daļai runu vienojošais motīvs bijis Krievijas un Eiropas apdraudējums no ASV puses, kas, pēc foruma dalībnieku domām, atklājies notikumos Ukrainā, kā arī nepieciešamība vērsties pret homoseksuālismu un tā propagandu. Savulaik Maskava centās ietekmēt rietumvalstu politiku, finansējot un pārraugot kreiso partiju darbību. Šie paņēmieni nav atmesti arī šodien, Krievijas prezidentam Putinam cenšoties uzdot sevi kā globālā konservatīvisma vadoni, Kremlim veidojot alianses ar labējas ievirzes spēkiem, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
